Atvaļinājuma naudu aprēķina no vidējās izpeļņas (bruto/uz papīra). Un arī atvaļinājuma nauda ir apliekama ar nodokļiem tāpat kā darba alga. Nodokļus (iedzīvotāju ienākuma nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, neapliekamo minimumu, atvieglojumus par apgādājamiem) piemēro par to periodu, kurā ir atvaļinājums. Mēnesī ir viens neapliekamais minimums un atvieglojums par katru apgādājamo. Tātad, ja darba alga ir par maiju, no tās ieturēti nodokļi, ja atvaļinājums ir jūnijā, tad nodokļus (un atvieglojumus) piemēro proporcionāli atvaļinājuma laikam. Tāpat arī, ja atvaļinājums sākas vienā mēnesī, turpinās nākamajā.

Nodokļu piemērošanu reglamentē normatīvie akti.

Darba likuma 69.panta 4.daļa paredz: samaksu par atvaļinājuma laiku un darba samaksu par līdz atvaļinājumam nostrādāto laiku izmaksā ne vēlāk kā vienu dienu pirms atvaļinājuma.

Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumi Nr.827 „Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka:

„Darba ņēmējam aprēķinātā atvaļinājuma samaksa un no tās aprēķinātās obligātās iemaksas sadalāmas pa tiem pārskata mēnešiem (mēnesis, par kuru darba devējam ir pienācis termiņš veikt obligātās iemaksas, un mēnesis, kurā ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis), par kuriem atvaļinājuma samaksa aprēķināta.”

Darba likuma 73.pants nosaka: darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks atrodas ikgadējā apmaksātā atvaļinājumā vai papildatvaļinājumā. Saskaņā ar likuma 75.pantu (Vidējās izpeļņas aprēķināšana) visos gadījumos, kad darbiniekam saskaņā ar šo likumu izmaksājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma no darbiniekam aprēķinātās darba samaksas par darbu pēdējos sešos mēnešos.