Diemžēl jautājums nesatur informāciju, vai tēvs ir ierakstīts bērna dzimšanas apliecībā, vai starp bērna vecākiem ir noslēgta rakstveida vienošanās, vai ir spēkā stājies tiesas spriedums, kurā ir noteikta bērna dzīvesvieta, vai ir kopīga vai atsevišķa aizgādība par bērnu, uz kuru valsti bērns tika aizvests.

Ja persona nav ierakstīta bērna dzimšanas apliecībā kā bērna tēvs, tad sākumā ir jānosaka paternitāte. Kā to var izdarīt, var izlasīt portālā publicētajā atbildē šeit.

Ja bērna vecāki ir noslēguši vienošanos, ar kuru vienojušies par mātes atsevišķo aizgādību vai arī ar spēkā stājušos tiesas spriedumu ir noteikta mātes atsevišķa aizgādība, tad māte ir tiesīga noteikt bērna dzīvesvietu (tostarp ārzemēs), bet viņai ir jārēķinās ar bērna tiesībām uz saskarsmi ar tēvu un tēva tiesībām un pienākumu uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar bērnu (tādas tiesības ir arī bērna vecvecākiem).

Ja bērna vecākiem ir kopīga aizgādība, tad gadījumā, ja māte ar bērnu, nesaskaņojot to ar bērna tēvu, ir pārcēlusies uz ārzemēm, tēvs ir tiesīgs aizpildīt pieprasījumu par bērna atgriešanos Latvijā vai pieprasījumu par saskarsmes tiesību nodrošināšanu ar bērnu.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 61. panta 6. punkts nosaka, ka Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Latvijas centrālā iestāde atbilstoši 1980. gada 25. oktobra Hāgas konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem veic tajā minētās darbības un sadarbojas ar citām valsts un pašvaldības iestādēm.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2007. gada 15. maija noteikumu Nr. 322 “Kārtība, kādā Latvijas centrālā iestāde atbilstoši 1980. gada 25. oktobra Hāgas konvencijai par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem veic tajā minētās darbības un sadarbojas ar citām valsts un pašvaldību iestādēm” 2. punkta 2.1. apakšpunktu fiziska persona, institūcija, iestāde vai ārvalsts centrālā iestāde (turpmāk – pieprasījuma iesniedzējs) var iesniegt centrālajai iestādei šādu pieprasījumu par prettiesiski uz citu valsti pārvietota vai citā valstī aizturēta bērna atgriešanos Latvijā atbilstoši konvencijas 8. pantam (turpmāk – pieprasījums A).

Latvijā centrālā iestāde ir Tieslietu ministrija. Persona, kuras aizgādības tiesības ir pārkāptas (vienam bērna vecākam bērnu aizvedot uz ārzemēm un nesaskaņojot to ar otru vecāku), var vērsties Tieslietu ministrijā ar pieprasījumu par bērna atgriešanos Latvijā.

Tieslietu ministrija ir publicējusi materiālu “Ja bērns aizvests no Latvijas uz ārvalsti”, kas ir pieejams šeit.

Tieslietu ministrijas materiālā ir norādīts: “Personai, kura uzskata, ka, aizvedot bērnu no Latvijas uz ārvalsti vai aizturot ārvalstī bez viņas ziņas un piekrišanas, ir noticis viņas aizgādības tiesību vai saskarsmes tiesību pārkāpums, ir šādas iespējas:

1. Vērsties ministrijā, lai noformētu pieprasījumu par bērna atgriešanos Latvijā vai pieprasījumu par saskarsmes tiesību nodrošināšanu ar bērnu.
2. Vērsties tās valsts, uz kuru bērns aizvests vai kurā bērns aizturēts, Centrālajā iestādē ar pieprasījumu par bērna atgriešanos Latvijā vai saskarsmes tiesību nodrošināšanu ar bērnu.
3. Vērsties tās valsts, uz kuru bērns aizvests vai kurā bērns aizturēts, tiesā, lūdzot to pieņemt lēmumu par bērna atgriešanos Latvijā vai saskarsmes tiesību nodrošināšanu ar bērnu.”

Turpat ir pieejama arī pieprasījuma veidlapa, priekšnoteikumi pieprasījuma iesniegšanai un cita noderīga informācija.