Ja dzīvojamā māja ir sadalīta dzīvokļu īpašumos, tad konkrētā situācija aplūkojama saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma noteikumiem. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 2. panta otro daļu dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas. Dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums un kopīpašuma domājamā daļa tiesiski nav atdalāmi.

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmajai daļai kopīpašumā esošajā daļā ietilpst dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju, terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tostarp sienas, arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arī ārdurvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tostarp nesošās sienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas), starpstāvu pārsegumi (tostarp siltuma un skaņas izolācijas slāņi), koplietošanas telpas (tostarp bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kā arī dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas, iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionāli nedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tostarp atsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālā darbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām).

Dzīvojamajā mājā, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos, bēniņi uzskatāmi par visu dzīvokļu īpašnieku kopīpašumu, kas dalāms domājamās daļās starp dzīvokļu īpašniekiem. Tomēr praksē var būt izņēmumi no iepriekšminētā, tāpēc aicinu rūpīgi iepazīties ar visiem dokumentiem, kas saistīti ar attiecīgo dzīvojamo māju, un neskaidrību gadījumā vērsties pie jurista.