Vispārējā kārtībā likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli kā ienākumu no kapitāla pieauguma. Nodokļa likme ir 20% no starpības, kāda veidojas, no pārdošanas ieņēmuma atņemot īpašuma iegādes un ieguldījumu vērtību.

Ja pārdod no kopējā nekustamā īpašuma atdalītu zemi (nekustamā īpašuma daļu, kas neietver dzīvojamo ēku), ienākumu no šāda nekustamā īpašuma daļas pārdošanas apliek ar nodokli.

Atdalītā nekustamā īpašumu iegādes vērtību nosaka proporcionāli, ņemot vērā visa kopējā nekustamā īpašuma iegādes vērtību.

Likumā ir paredzēti nosacījumi, kurus izpildot ienākums no lauksaimniecības zemes pārdošanas nav apliekams ar nodokli.

Ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, ja izpildīti šādi abi nosacījumi:

• īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā pārdošanas rezultātā iegūst zemnieku saimniecības īpašnieks, persona, kura Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta kā komercsabiedrība, individuālais komersants vai zemnieku saimniecība, vai Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēja, vai īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā pārdošanas rezultātā iegūst Latvijas zemes fonds;
• vismaz vienā gadā no pēdējiem trim gadiem vairāk nekā pusi no lauksaimniecības zemes pircēja saimnieciskās darbības ieņēmumiem (bet ne mazāk kā 3000 eiro gadā) veido ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības vai arī lauksaimniecības zemes pircējs saņem valsts vai Eiropas Savienības atbalsta maksājumus lauksaimniecībai un lauku attīstībai kā jaunais lauksaimnieks.

Pārdodot nekustamo īpašumu, par to, vai un kā būs piemērojams nodokļa atbrīvojums vai arī nodoklis jāmaksā, jākonsultējas Valsts ieņēmumu dienestā.