Darba devējs un darbinieks savstarpējās darba tiesiskās attiecības nodibina ar darba līgumu. Darba līgumā ietveramie noteikumi noteikti Darba likuma 40. pantā. Ar darba līgumu darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs – maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.

Darba devējs var prasīt darba līgumā nolīgto pienākumu un uzdevumu izpildi. Katra darba izpildei patērējamais laiks var atšķirties atkarībā no darba sarežģītības un dažādiem objektīviem faktoriem, kas var kavēt darba izpildes gaitu.

Papildus norādāms, ka Darba likuma 62. pantā ir sniegts darba samaksas organizāciju skaidrojums. No tiesību normas izriet, ka Latvijā ir divu veidu algas sistēmas – laika algas sistēma un akorda algas sistēma.

Laika algas sistēma ir darba algas praktisks veids, tajā nozīmīgākais ir nostrādātais laiks. Tā ir alga, kas darbiniekam tiek aprēķināta par mēneša, dienas vai stundas darbu, pildot konkrētus amata pienākumus. Atbilstoši laika darba algas konceptam tā ir neatkarīgi no paveiktā darba daudzuma vienādā apmērā, noteikta un nemainīgi izmaksājama alga. Jānorāda, ka laika alga var tikt noteikta gan kā dienas, gan mēneša alga.

Akorda algas jeb gabaldarba sistēma ir alga, ko maksā par konkrēta un noteikta darba apjoma veikšanu, – šajā algu sistēmā būtiskākais nav nostrādātais laiks, bet izdarītā darba daudzums, atbilstoši kuram tiek aprēķināta darba alga. Akorda algas sistēma ir darbiniekiem, kam ir jāizpilda konkrētas darba devēja noteiktas darba normas. Tomēr arī akorda algas sistēmā darba devējam ir pienākums nolīgt nolīgto darba laiku, kura ietvaros darbinieks veic darbu saskaņā ar darba devēja apstiprinātajiem veicamo darbu izcenojumiem. Darbiniekam, nostrādājot mēneša normālā darba laika stundu daudzumu, akorda darba samaksa nedrīkst būt mazāka par valstī noteikto minimālo darba samaksu. Ja darbinieks ir nostrādājis mēneša normālā darba laika stundas, bet aprēķinātā darba samaksa ir mazāka nekā valstī noteiktā minimālā darba samaksa, tad darba devējam ir pienākums piemaksāt starpību līdz minimālajai darba samaksai.

Darba devēja noteiktajiem veicamo darbu izcenojumiem jābūt izstrādātiem tā, lai darbinieks, nostrādājot normālā darba laika stundu daudzumu, varētu nopelnīt minimālo darba samaksu un vairāk. Līdz ar to veicamo darbu izcenojumi ir nosakāmi objektīvi, veicot darāmo darbu hronometrāžu (iesaistot darbiniekus, kuri strādā ātri, vidēji ātri un lēni), tādējādi nonākot pie objektīviem veicamā darba izcenojumiem un tā veikšanai patērētā laika, lai faktiski darbinieks varētu izpildīt uzliktos darbus. Darba devējam ir pienākums iepazīstināt darbinieku rakstveidā ar veicamo darbu izcenojumiem un veikt precīzu darbinieka paveiktā darba uzskaiti un apmaksu.

Pamatojoties uz attiecīgu darba devēja rīkojumu, darba laika ietvaros darbinieku var norīkot piedalīties profesionālajā apmācībā vai kvalifikācijas paaugstināšanā. Par šo laiku atbilstoši Darba likuma 74. panta trešajai daļai darbiniekam tiek saglabāta darba samaksa.

Atbilstoši Darba likuma 96. panta pirmajai daļai darbiniekam, kurš, pārtraucot darbu, nosūtīts uz profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanas kursiem, saglabā darbavietu. Ar profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu saistītos izdevumus sedz darba devējs. Šī panta otrā daļa nosaka: ja profesionālās apmācības vai kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumi uzskatāmi par tādiem, kas atbilstoši apstākļiem ir saistīti ar darbinieka veicamo darbu, taču šādai profesionālajai apmācībai vai kvalifikācijas paaugstināšanai (darbinieka konkurētspējas pilnveidošana) nav noteicoša nozīme nolīgtā darba izpildei, darba devējs un darbinieks var slēgt atsevišķu vienošanos par darbinieka profesionālo apmācību vai kvalifikācijas paaugstināšanu un ar to saistīto izdevumu atlīdzināšanu, ievērojot Darba likuma 96. pantā noteikto kārtību.

Darba devējs nav tiesīgs uzdot veikt papildu darbu, ja darbinieks tam nepiekrīt. Par atteikšanos piekrist veikt papildu darbu darba devējam nav tiesību uzteikt darba līgumu.