Vispirms atbilde uz jūsu jautājumu ir meklējama pušu starpā noslēgtajā aizdevuma līgumā. Taču arī tad, ja aizdevuma līgums neparedz aizdevēja tiesības nodot datus trešajām personām, tas var notikt, pamatojoties uz tiesību aktos noteikto kārtību un procesu.

Parādu ārpustiesas piedziņas procesu Latvijā reglamentē Parādu ārpustiesas atgūšanas likums. Šāda situācija var būt, ja kredīta devējs (kreditors) ir noslēdzis sadarbības līgumu ar parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēju.

Likuma 1. panta 3. punkts noteic, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir persona, kura savas komercdarbības vai profesionālās darbības ietvaros atgūst parādu kreditora vārdā vai uzdevumā.

Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju darbību minētā likuma ievērošanas nolūkā uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (attiecībā uz patērētāju tiesību aizsardzību), Datu valsts inspekcija (attiecībā uz fizisko personu datu aizsardzību), kā arī citas uzraudzības un kontroles iestādes.

Tādējādi, ja kreditors ir nodevis datus parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam, kurš ir saņēmis atbilstošu licenci parādu atgūšanas pakalpojumu jomā, likuma 5. panta 1. daļas izpratnē, tad ar parādu un to atgūšanu saistīto datu nodošana ir tiesiska.