Atbilde uz jautājumu ir ietverta Augstākās tiesas Senāta 20.12.20120 spriedumā lietā Nr. SKA-656/2012 par atsevišķa dzīvokļa īpašnieka tiesībām atslēgties no ēkas siltumapgādes sistēmas. Atsevišķs dzīvokļa īpašnieks nevar atslēgties no centralizētās siltumapgādes sistēmas un izvēlēties alternatīvu apkures veidu, ja mājā ir kopēja siltumapgādes sistēma, kurā katra dzīvokļa apsilde ir atkarīga no kopējās sistēmas darbības. Tas ir visas dzīvojamās mājas kopējs lēmums – izmantot vai neizmantot centralizētās siltumapgādes pakalpojumus –, un šādu lēmumu mājas dzīvokļu īpašnieki kopā var pieņemt, izmantojot Enerģētikas likuma 50. pantā garantētās tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu.

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas siltumapgādes sistēma ir kopīpašumā esoša visas ēkas nedalāma inženierietaise, un uz to ir attiecināma gan Civillikuma 1068. panta norma, kas paredz, ka rīkoties ar to drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu, gan speciālās Dzīvokļa īpašuma likuma normas par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošo daļu. Tādējādi kopīgās siltumapgādes sistēmas tālākais liktenis, veiksmīga tās funkcionēšana un tai pieslēgto dzīvokļu skaits ir principiāls lēmums, kas ietverts lemšanā par kopīpašumā esošās dzīvojamās mājas daļas lietošanas kārtību.

Tas nozīmē: ja tiek mainīts siltumapgādes veids, tad to vajadzētu saskaņot ar visiem kopīpašniekiem.