Nevienā normatīvajā  aktā nav noteikts, kad un kā grūtniecei jāpaziņo darba devējam, ka viņa gaida mazuli. Ja sieviete vēlas, viņa to darba devējam var neteikt līdz pat brīdim, kad jādodas pirmsdzemdību atvaļinājumā.

Taču informēt darba devēju var gan mutiski, gan rakstveidā, gan iesniedzot ārsta sagatavotu izziņu. Īpaši tajās situācijās, ja medicīniski tiek atzīts, ka attiecīgā darba veikšana rada draudus sievietes vai viņas bērna drošībai un veselībai.

Darba likuma 97. pants paredz darba devējam pēc ārsta atzinuma saņemšanas nodrošināt grūtniecei tādus darba apstākļus un darba laiku, lai viņas pakļaušana riskam tiktu novērsta. Ja šādus darba apstākļus vai darba laiku nav iespējams nodrošināt, darba devējam ir pienākums uz laiku pārcelt grūtnieci citā, piemērotā darbā. Darba samaksas apmērs pēc darba līguma noteikumu grozīšanas nedrīkst būt mazāks par sievietes iepriekšējo vidējo izpeļņu.

Ja pārcelšanu citā darbā nav iespējams nodrošināt, darba devējam ir pienākums uz laiku piešķirt grūtniecei atvaļinājumu. Šādi piešķirta atvaļinājuma laikā grūtniecei tiek saglabāta iepriekšējā vidējā izpeļņa. Noteikumi ir piemērojami arī sievietei pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, bet, ja sieviete baro bērnu ar krūti, – visā barošanas laikā.

Par valsts sociālajiem pabalstiem, kas pienākas nodarbinātajiem vecākiem, vislabāk ir interesēties personīgi VSAA, jo svarīgs ir laiks, cik ilgi pirms bērna piedzimšanas māte ir strādājusi.

Konsultāciju iespējams saņemt, rakstot e-pasta vēstuli uz konsultacijas@vsaa.lv vai zvanot uz konsultatīvo tālruni 64507020.