Diez vai lēmumā kā atteikums piešķirt pabalstu varētu būt formulējums: par nepietiekamu nodokļu maksāšanu. Jo sociālās apdrošināšanas pabalstus piešķir sociāli apdrošinātam cilvēkam, ja viņš ir darba ņēmējs vai pašnodarbinātais (kurš maksā sociālās iemaksas) tajā brīdī, kad ir nepieciešamība saņemt kādu no pabalstiem.

Pirmo naudu saistībā ar gaidāmo bērnu sociāli apdrošinātai topošajai māmiņai izmaksā pirms dzemdībām, kad noslēgta darbnespējas lapa B saistībā ar grūtniecību. Tā ir maternitātes pabalsta pirmā daļa. Pēc dzemdībām maksā maternitātes pabalsta otro daļu. Pēc tam ir tiesības uz vecāku pabalstu, un tās ir vienam no abiem vecākiem.

Tātad maternitātes pabalstu pirms un pēc dzemdībām var saņemt sieviete, kura ir darba ņēmēja vai pašnodarbināta un kurai ārsts ir izsniedzis dabnespējas lapu B saistībā ar grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumu. Ja ir piešķirts maternitātes pabalsts, tad jaundzimušā bērna māmiņai ir tiesības saņemt arī vecāku pabalstu

No šā gada ir jauns labvēlīgs nosacījums: sieviete, kura nav nodarbināta pabalsta piešķiršanas dienā, tomēr arī var saņemt maternitātes pabalstu, ja ir zaudējusi darba ņēmējas vai pašnodarbinātās statusu ne vairāk kā 60 dienas pirms grūtniecības atvaļinājuma sākuma datuma.

No jūsu izklāstītās informācijas saprotams, ka līdz 24. augustam nestrādājāt vairāk nekā 60 dienas, tātad pat šī norma jūsu situācijai nav piemērojama. Ja nestrādā, bet saņem bezdarbnieka pabalstu, nav sociālās apdrošināšanas, kas dod tiesības uz maternitātes un vecāku pabalstu.

Bezdarbnieka pabalstu var saņemt, ja nesaņemat maternitātes pabalstu.

Jautājumā sniegtā informācija par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu nesniedz priekšstatu par atlaišanas apstākļiem.

Ilgstošas slimošanas dēļ darba devējam ir tiesības uzteikt darba līgumu, ja darbinieks neveic darbu vairāk nekā sešus mēnešus, ja darbnespēja ir nepārtraukta vai vienu gadu triju gadu periodā, ja darbnespēja atkārtojas ar pārtraukumiem. Šāds regulējums ir noteikts Darba likuma 101. panta pirmās daļas 11. punktā.

Darba likuma 109. panta pirmajā daļā ir noteikts aizliegums uzteikt darba līgumu ar grūtnieci, izņemot gadījumus, kas noteikti Darba likuma 101. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 10. punktā:

• ja sieviete pārkāpusi darba līgumu vai darba kārtību, turklāt bez attaisnojoša iemesla; 
• ja sieviete savas prettiesiskās rīcības dēļ ir zaudējusi darba devēja uzticību; 
• ja sieviete, veicot darbu, rīkojusies pretēji labiem tikumiem; 
• ja sieviete, veicot darbu, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī; 
• ja sieviete rupji pārkāpusi darba aizsardzības noteikumus, kā arī apdraudējusi citu cilvēku veselību un drošību; 
• likvidējot darba devēja uzņēmumu.

Lai darbotos aizliegums darbinieci atlaist, darba devējam jābūt informētam par darbinieces grūtniecību. Darba likumā termiņš, līdz kuram darbiniecei savas grūtniecības fakts jādara zināms darba devējam, nav noteikts. Tomēr paziņošanas fakts ir svarīgs, lai darba devējs ievērotu Darba likuma normas. Paziņojumu par grūtniecību ir ieteicams izdarīt rakstveidā, saņemot darba devēja parakstu vai atzīmi par paziņojuma saņemšanu, lai izslēgtu jebkādus iespējamos strīdus par to, vai darba līguma uzteikuma brīdī darba devējs bija informēts par darbinieces grūtniecību.