Kā norāda Zvērinātu advokātu kolēģijas zvērināts advokāts Jānis Muižnieks, ekspertīze (eksperta atzinums) ir tikai viens no pierādījumiem, t. i., eksperta atzinumam nav priekšroka attiecībā pret citiem pierādījumiem: “Ekspertīzes veikšanas pamatus un nosacījumus regulē Kriminālprocesa likuma (KPL) 193.–199. pants. KPL arī paredz papildu ekspertīzi, atkārtotu ekspertīzi, ekspertu komisijas ekspertīzi un komplekso ekspertīzi. Atkārtotas ekspertīzes veikšanai ir jāpiesaka pamatots lūgums.”

Pieņemot, ka jums kriminālprocesā ir apsūdzētā statuss (tā ir persona, kura ar procesa virzītāja lēmumu saukta pie kriminālatbildības par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un pret kuru uzsāktā kriminālvajāšana nav izbeigta, kura nav attaisnota vai atzīta par vainīgu ar spēkā stājušos tiesas spriedumu), LV portāls vērš uzmanību, ka jums kā apsūdzētajam ir šādas tiesības pirmstiesas procesā (KPL 70. pants):

• tādas pašas tiesības kā aizdomās turētajam (skat. KPL 66. pantu), piemēram, pieteikt noraidījumu, iesniegt sūdzības par amatpersonu rīcību, pieteikt lūgumus par to izmeklēšanas darbību neatliekamu veikšanu, kuru rezultātā var tikt iegūti pierādījumi aizdomu nepamatotības apstiprināšanai, kā arī tiesības;
• pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas saņemt tiesai nododamās krimināllietas materiālu kopijas, kas attiecas uz viņam izvirzīto apsūdzību un viņa personību, ja tās nav izsniegtas agrāk, vai ar prokurora piekrišanu iepazīties ar šiem materiāliem;
• iesniegt pieteikumus līdz pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanai un iepazīties ar saņemtajiem vai uzrādītajiem tiesai nododamās krimināllietas materiāliem;
• pēc pirmstiesas kriminālprocesa pabeigšanas iesniegt pieteikumu izmeklēšanas tiesnesim, lūdzot iepazīstināt viņu ar speciālo izmeklēšanas darbību materiāliem, kuri netiek pievienoti krimināllietai (pirmdokumentiem);
• piekrist vai nepiekrist kriminālprocesa izbeigšanai, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, vai prokurora priekšrakstam par sodu;
• vienoties ar procesa virzītāju – prokuroru – par krimināllietas pabeigšanu vienošanās procesā;
• vienoties ar procesa virzītāju – prokuroru – par iespēju krimināllietu apsūdzētajam inkriminētajā apsūdzībā tiesā izskatīt bez pierādījumu pārbaudes;
• atsaukt aizstāvja sūdzības.

KPL noteikts, ka atkarībā no izraudzītā procesa veida atsevišķas tiesības likumā noteiktajā kārtībā var tikt ierobežotas vai īstenotas īpašā veidā.

Savukārt sīkāku informāciju par pierādīšanu un pierādījumiem kriminālprocesā var meklēt KPL 9. nodaļā “Pierādīšana un pierādījumi” (KPL 123.–137. pants). Atbilstoši KPL 128. pantam pierādījuma ticamība ir kādas ziņas patiesuma konstatēšanas pakāpe. Savukārt to, cik ticamas ir pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, izvērtē, aplūkojot visus kriminālprocesa laikā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā.

Turklāt nevienam no pierādījumiem nav iepriekš noteikta augstāka ticamības pakāpe nekā pārējiem pierādījumiem.

Ja attiecīgā krimināllieta tiks skatīta pirmās instances tiesā, tad apsūdzētajam saskaņā ar KPL 71. pantu ir šādas tiesības:

• savlaicīgi uzzināt lietas iztiesāšanas vietu un laiku;
• pašam piedalīties krimināllietas iztiesāšanā;
• pieteikt noraidījumu;
• piekrist pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas sēdē;
• izteikt savu viedokli par katru apspriežamo jautājumu, ja tas attiecas uz viņa apsūdzību vai personu raksturojošiem datiem;
• piedalīties katra pierādījuma tiešā un mutvārdos veiktā pārbaudē, ja pierādījums attiecas uz viņa apsūdzību vai personu raksturojošiem datiem;
• pieteikt tiesai motivētu lūgumu izteikt savu viedokli un piedalīties pierādījumu pārbaudē arī tad, ja izskatāmais jautājums vai pierādījums tieši neattiecas uz viņa apsūdzību vai personu raksturojošiem datiem;
• pieteikt lūgumus;
• uzstāties tiesas debatēs, ja nepiedalās aizstāvis;
• teikt pēdējo vārdu;
• saņemt tiesas nolēmuma kopiju un iepazīties ar tiesas sēdes protokolu, kā arī iesniegt par to rakstveida piezīmes, kuras pievieno krimināllietas materiāliem;
• pārsūdzēt tiesas nolēmumu likumā noteiktajā kārtībā.

Atbilstoši KPL 549. pantam pārsūdzēšana apelācijas kārtībā ir rakstveida apelācijas protesta vai sūdzības iesniegšana par spēkā nestājušos pilnu pirmās instances tiesas nolēmumu nolūkā panākt tā atcelšanu pilnībā vai kādā tā daļā kā faktisku, tā juridisku iemeslu dēļ. KPL 550. pantā noteikts, ka apelācijas sūdzību vai protestu iesniedz ne vēlāk kā 10 dienu laikā vai, ja tiesa pagarinājusi pārsūdzības termiņu, ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc dienas, kad kļuvis pieejams pilns tiesas nolēmums.