Ārstniecības likumā ir ietverti divi atsevišķi tiesību institūti atkarībā no tā, vai persona kļuvusi par pacientu alkohola lietošanas dēļ vai arī personai tiek konstatēti psihiski traucējumi.

62. pantā noteikts, ka gadījumos, kad sakarā ar alkohola lietošanu slimnieks ar savu rīcību apdraud sevi, tiek piemēroti likumā noteiktie sociālās un psihosociālās rehabilitācijas piespiedu līdzekļi, kas uzskaitīti 63. pantā:

• ņemšana policijas profilaktiskajā uzskaitē un policijas rakstveida brīdinājums, ka slimniekam jāizbeidz alkohola lietošana un obligāti jāsāk ārstēšanās;
• ņemšana narkoloģiskajā uzskaitē un motivācijas veidošana, lai ieinteresētu slimnieku sākt labprātīgu ārstēšanos no alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vielu, azartspēļu vai datorspēļu atkarības.

Tomēr 62. panta noteikumi regulē tikai situācijās, kurās alkohola lietošanas dēļ tiek apdraudēta personas veselība, nevis persona centusies izdarīt sev miesas bojājumus.

Situācija, kad persona ir centusies nodarīt miesas bojājumus, regulēta Ārstniecības likuma 68. pantā, kurā izsmeļoši uzskaitīts, kādos gadījumos psihiatrisko palīdzību sniedz bez pacienta piekrišanas; tas pieļaujams ja pacients:

• ir draudējis vai draud, centies vai cenšas nodarīt sev vai citai personai miesas bojājumus vai ir izturējies vai izturas varmācīgi pret citām personām un ārstniecības persona konstatē, ka pacientam ir psihiskās veselības traucējumi, kuru iespējamās sekas varētu būt nopietni miesas bojājumi pacientam pašam vai citai personai;
• ir izrādījis vai izrāda nespēju rūpēties par sevi vai savā aizbildnībā esošām personām un ārstniecības persona konstatē, ka pacientam ir psihiskās veselības traucējumi, kuru iespējamās sekas varētu būt nenovēršama un nopietna personas veselības pasliktināšanās.

Ja konstatēti draudi vai centieni nodarīt sev vai citai personai miesas bojājumus un ārstniecības persona konstatē, ka pacientam ir psihiskie veselības traucējumi, tikai tad ir pamats sniegt psihiatrisko palīdzību bez pacienta piekrišanas. Personas tiesības atteikties no medicīniskās palīdzības nevar ierobežot patvaļīgi, pēc konstatējuma, ka pacientam ir psihiskās veselības traucējumi, par psihiatriskās palīdzības sniegšanu bez pacienta piekrišanas ir jālemj psihiatru konsilijam, tāpat arī jāsaņem tieneša apstiprinājums.

Tādi gadījumi, kad persona alkohola reibuma dēļ “kļūst nenormāla”, nav pamats sniegt psihiatrisko palīdzību bez pacienta piekrišanas, ja vien personas rīcība vienlaikus neizpaužas arī kā draudi vai centieni nodarīt sev vai citai personai miesas bojājumus.

Miesas bojājumu nodarīšana pašam sev nav krimināli sodāma, kaut arī tas liecina par psihisku slimību, tomēr, ja persona ir draudējusi vai centusies nodarīt arī vieglus miesas bojājumus jums, tad jūs varat vērsties policijā ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu. Tomēr šādā gadījumā personai piemēros medicīniskus piespiedu līdzekļus tikai tad, ja tiks secināts, ka miesas bojājumu izdarīšanas, mēģinājuma izdarīt vai draudu izteikšanas brīdī persona nav varējusi saprast, ko dara, vai arī nav varējusi sevi kontrolēt. Ja tiesu medicīnas eksperts secinās, ka nozieguma izdarīšanas brīdī persona varēja saprast savu darbību nozīmi un varēja kontrolēt savas darbības, tad arī kriminālprocesā netiks piemēroti medicīniski piespiedu līdzekļi.