Zvērinātu advokātu kolēģijas zvērināts advokāts Jānis Muižnieks skaidro: “Kā nosaka Dzīvokļa īpašuma likuma 9. pants, dzīvokļa īpašniekam attiecībā uz dzīvokļa īpašumu ir pilnīgas varas tiesības. Tāpat Civillikuma 927. pants paredz, ka īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t. i., tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību.

Līdz ar to tiesiskais regulējums jums kā dzīvokļa īpašniecei, nosakot attiecībā uz dzīvokli pilnīgas varas tiesības, arī liedz citām personām ierobežot jūsu tiesības, arī iekļūšanu pašas dzīvoklī.

Situācijas apraksts liek secināt, ka starp jautājuma autori un viņas tēvu pastāv konflikts, līdz ar to būtu nepieciešams savstarpēji atrisināt domstarpības.

Formāli likums neliedz autorei nomainīt atslēgas, taču šādai rīcībai pastāv iespējamais risks, ka tēvs sāks apgalvot – viņam tikušas nozagtas viņa mantas.

Iespējamais tiesiskais risinājums varētu būt vēršanās tiesību aizsardzības iestādēs.”

Papildus LV portāls norāda, ka saskaņā ar vispārīgajiem servitūtu noteikumiem servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu (Civillikuma 1130. pants). Servitūts, kas nodibināts par labu noteiktai fiziskai vai juridiskai personai, ir personālservitūts; servitūts, kas nodibināts par labu kādam noteiktam nekustamam īpašumam, tā ka to izlieto katrreizējais tā īpašnieks, ir reālservitūts (Civillikuma 1131. pants).

Tāpat vispārīgie noteikumi noteic: katram, kam pieder servitūta tiesība (šajā gadījumā jūsu tēvam), jāizlieto tā taisnprātīgi, saudzējot pēc iespējas cita īpašuma tiesību (Civillikuma 1139. pants). Vienlaikus arī kalpojošās lietas īpašnieks (jūs kā dzīvokļa īpašniece) nedrīkst servitūta izlietotājam likt ceļā nekādus šķēršļus, proti, jums jāļauj tēvam darīt visu, bez kā servitūta tiesību nebūtu iespējams sekmīgi izlietot, kaut arī tas nebūtu īstais servitūta priekšmets (Civillikuma 1140. pants). Līdz ar to var secināt, ka, nomainot durvīm atslēgas, jums kā īpašniecei ir pienākums tēvam izsniegt atslēgu kopiju, jo pretējā gadījumā to var tulkot kā šķēršļu likšanu, kuru dēļ tēvam tiek liegtas likumā noteiktās tiesības.

Sīkāka informācija par personālservitūtiem ir atrodama Civillikuma ceturtās nodaļas trešajā apakšnodaļā “Personālservitūti”. Civillikuma 1190. pants paredz, ka atbilstoši vispārīgajiem noteikumiem reālservitūta lietojuma tiesība ir kādam piešķirta tiesība saņemt labumu no svešas lietas, to lietojot un dabūjot no tās augļus. Vienlaikus Civillikuma 1207. pantā noteikts, ka lietotājs (šajā gadījumā jūsu tēvs) nevar pilnīgi pārveidot un pārtaisīt lietojamo lietu (jūsu dzīvokli), pat ja ar to varētu padarīt lietu labāku vai pavairot tās ienesību. Ja lietotājs kalpojošo lietu patvarīgi pārtaisījis, tad viņam pēc īpašnieka pieprasījuma vēl pa lietojuma tiesības laiku uz paša rēķina jāatjauno agrākais stāvoklis, bet, ja tas nav iespējams, jāatlīdzina visi zaudējumi. No tā izriet, ka tēvam nebija tiesības jūsu dzīvokli pārtaisīt, tai skaitā mainīt durvju atslēgas. Tā kā viņš atslēgas ir nomainījis, jums ir tiesības prasīt atjaunot agrāko stāvokli (vai šajā gadījumā izsniegt jauno atslēgu kopiju).

Vienlaikus norādām: vispirms, ņemot vērā, ka domstarpības radušās ar jūsu tēvu, jāmēģina tās risināt pārrunu ceļā, vienojoties par katras puses tiesībām un pienākumiem, tostarp, lai jums kā dzīvokļa īpašniecei tiktu izsniegta jauno atslēgu kopija. Ja kopsaucēju rast neizdodas, tad jāseko zvērināta advokāta padomam un jāvēršas tiesā ar pieteikumu par civiltiesisku strīdu.