Meža likuma 5. pants nosaka: fizisko personu uzturēšanos un brīvu pārvietošanos mežā var ierobežot to īpašnieks vai tiesiskais valdītājs. Ja fiziskās personas tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā ir ierobežotas, meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir norobežot attiecīgo teritoriju ar pārskatāmiem brīdinājuma uzrakstiem.

Ja pie meža pa perimetru nav izliktas labi pamanāmas zīmes par privātīpašumu, droši drīkst tajā atrasties, sēņot un ogot.

Pasākumus īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kuros dalībnieku skaits pārsniedz 50, drīkst rīkot, saskaņojot ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Skrējieni, velobraucieni – visos šajos publiskajos pasākumos, ja tie notiek dabas liegumos, nacionālajos parkos, pārvalde kopā ar rīkotājiem izskata maršrutu, pārvalde sniedz savu atļauj un atzinumu par pasākuma norisi.

Ja pasākuma dalībnieku skaits ir mazāks par 50, rīkotājiem norise ir jāsaskaņo ar attiecīgā zemesgabala īpašnieku.

Lai gan privātīpašniekam ir iespēja izlikt informējošās zīmes par aizliegumu ieiet attiecīgajā teritorijā, ja viņa īpašumu šķērso oficiāli izveidots tūrisma maršruts, kas paredzēts konkrētas teritorijas dabas aizsardzības plānā, tad tūristi droši to drīkst šķērsot un apmeklēt. Protestēt pret kādu taku un teritoriju iekļaušanu publisko apmeklējumu maršrutā ir iespējams dabas aizsardzības plānu izstrādes laikā un sabiedriskajās apspriešanās, par ko visi privātīpašnieki attiecīgajās teritorijās tiek informēti oficiālā vēstulē.

Vairāk par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, varat lasīt šajā LV portāla publikācijā.