Dižkoki ir viena no neatņemamām Latvijas dabas vērtībām, šie senatnes liecinieki kalpo gan kā mājvieta dažādām retām un aizsargājamām sugām, gan arī ir saistīti ar vēstures notikumiem, līdz ar to daži no tiem ir ne tikai dabas, bet arī kultūrvēstures vērtība. Dižkokiem ir kultūrvēstures, izglītojoša un zinātniska funkcija, un tiem liela nozīme vispārējās bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.

Dižkoks uztverams kā patstāvīga ekosistēma un ir dzīves telpa daudzām retām un apdraudētām zīdītāju, putnu, kukaiņu, sēņu u. c. organismu grupām. Koks dižkoka statusu iegūst, sasniedzot vienu no diviem kritērijiem: apkārtmēru vai augstumu. Ziņot par potenciālajiem dižkokiem var gan zemes īpašnieks, gan jebkurš iedzīvotājs, kurš, atrodoties dabā, ir novērojis statusam atbilstošu koku. Par dižkoku – aizsargājamu dabas pieminekli – koks var kļūt neatkarīgi no zemes īpašuma statusa.

Pieteikt jaunu dižkoku iespējams Dabas aizsardzības pārvaldes veidotajā interaktīvajā sistēmā šeit.

Ja īpašumā ir reģistrēts dižkoks, ir vairāki būtiski apsvērumi, kas jāņem vērā:

• dižkoks un tā tuvākā apkārtne ir īpaši aizsargājama dabas teritorija – aizsargājams ir ne tikai pats koks, bet arī teritorija zem koka vainaga un vēl 10 m josla ap to (dižkoku aizsardzību un apsaimniekošanu regulē Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”.
• Zemes īpašnieka un lietotāja pienākumi ir:
  • nodrošināt aizsargājamo teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošanu;
  • ziņot Dabas aizsardzības pārvaldei par esošajām vai iespējamām izmaiņām dabas objektos (likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” 24. pants).
• Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un nav citu iespēju novērst apdraudējumu (piemēram, apzāģēt zarus, izveidot atbalstus), kā arī ir saņemta pārvaldes rakstiska atļauja.

Ikviens koks ir sargājama dabas bagātība. Īpašnieks bez saskaņošanas savā mežā drīkst cirst vien kokus līdz 12 cm diametrā, bet ārpus meža, tostarp pie mājas – līdz 20 cm diametrā. Zemes īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem, kuri savā īpašumā vēlas nocirst koku (izņemot augļu kokus), ja tas atrodas pilsētas vai ciema teritorijā vai koks ir sasniedzis ievērojamus apmērus, kā arī vēl citos atsevišķos gadījumos, kas minēti “Noteikumos par koku ciršanu ārpus meža”, nepieciešams vērsties pašvaldībā pēc atļaujas. Saņemot īpašnieka iesniegumu, pašvaldība apseko koku un gadījumos, kad koks jau ir sasniedzis ievērojamus apjomus, lēmums vēl tiek saskaņots ar pārvaldi, un tikai pēc pārvaldes atzinuma saņemšanas pašvaldība var izsniegt koku ciršanas atļauju.

Pie dižkokiem to atpazīstamībai Dabas aizsardzības pārvalde izvieto informatīvo zīmi “Ozollapa”, taču arī tad, ja šī zīme nav pievienota, koks ir uzskatāms par aizsargājamu, ja sasniedzis noteiktu apkārtmēru vai augstumu.

Latvijā reģistrētie dižkoki ir atrodami dabas datu sistēmā “Ozols”: https://ozols.daba.gov.lv/pub/.

Par dižkokiem var kļūt ikvienas sugas koks. Dižuma mēri noteikti 54 vietējo un svešzemju sugu kokiem. Saskaņā ar Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem, lai koku atzītu par dižkoku, tam jāsasniedz šādi izmēri:

Aizsargājamie koki – vietējo un citzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma)