Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā jau ceturto gadu visā Latvijā notiek dabas skaitīšana, kurā vairāki simti ekspertu apseko Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājamos biotopus bioloģiski vērtīgajos zālājos, mežos, purvos, jūras piekrastē, upēs, ezeros, alās un iežu atsegumos. Visa Latvija ir sadalīta 495 kvadrātos, un apsekojumi tiek veikti nevis novadu, bet noteikto kvadrātu ietvaros.

Biotops ir ilglaicīgi veidojusies, atbilstoši apsaimniekota dabas teritorija, par kuru liecina tur augošās vai sastopamās sugas, tostarp arī retas un ļoti prasīgas pret īpašiem dzīves apstākļiem. Ja šī ilglaicīgā, bioloģiski daudzveidīgā teritorija tiks pārveidota, piemēram, ja vairākus gadu desmitus veidojusies bioloģiski vērtīgā pļava tiks uzarta, simtgadīgs mežs nocirsts, bet saldūdens biotopa gultne tiks pārveidota ar ekskavatoru, biotops dažu stundu vai dienu laikā tiks iznīcināts un līdz ar to izzudīs arī tur augošās vai tajā mītošās sugas.

Cilvēces darbības un dažkārt arī bezdarbības dēļ visā pasaulē izzūd dabiskās dzīvotnes, vienlaikus sarūk arī dzīves vieta daudzām sugām. Līdz ar cilvēku dzīves stila maiņu Latvijā šobrīd visapdraudētākie ir bioloģiski vērtīgie zālāji, jo agrāk mājsaimniecību skaits, kurās audzēja mājlopus, kas, zāli noēdot, uzturēja vērtīgo zālāju platības, bija daudz lielāks nekā mūsdienās. Zālāji ir teju vienīgā biotopa grupa, kas bez cilvēka līdzdalības nevar iztikt, jo neapsaimniekotās platības strauji aizaug un zaudē savu bioloģisko daudzveidību. Gluži pretējs piemērs ir mežs – jo ilgāk meža biotops ir neskarts, jo vērtīgāks tas kļūst, raugoties no bioloģiskās daudzveidības prizmas.

Lai veicinātu dabas vērtību saglabāšanu ilgtermiņā, būtiskas ir zemes īpašnieku zināšanas par šādu vērtību sastopamību īpašumā. Pamazām dabas skaitīšana sniedz šādu informāciju īpašniekiem, kuru īpašumos apsekošanas laikā ir konstatēts biotops. Svarīgi ir apzināties šo dabas vērtību sastopamību un sniegt tām piemērotu apsaimniekošanu. Jo arī sliktas kvalitātes biotops, piemēram, ar krūmiem, kokiem aizaudzis bioloģiski vērtīgs zālājs, atkal pļauts vai noganīts, var kļūt par labākas kvalitātes biotopu.

Novērtējot šo daudzu desmitgažu vai pat simtgažu ilgi veidojušās dabas vērtības, pasaulē un arī Latvijā tiek ieviestas dažādas biotopu aizsardzības normas. Līdz ar to biotopu īpašnieki, kas vēlas pārveidot jeb transformēt sev piederošo zemes vienību, tiek mudināti iepazīties ar spēkā esošo likumdošanu. Tā nosaka atļautās vai aizliegtās darbības, jo biotopa konstatēšana nav saistīta ar jauniem ierobežojumiem vai papildu pienākumiem.

Dabas aizsardzības pārvalde uzsver, ka saimnieciskās darbības ierobežojumi dažādās teritorijās tiek noteikti ar normatīviem aktiem. Piemēram, ja īpašums atrodas aizsargājamā dabas teritorijā, saimnieciskās darbības veikšanu tajā regulē Ministru kabineta 2010. gada 16. marta noteikumi Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” vai individuāli konkrētās īpaši aizsargājamās dabas teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Ja īpašums neatrodas ne īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, ne mikroliegumā, iespējas izmantot nekustamo īpašumu pastāv, ievērojot vispārējās tiesību normas. Piemēram, ja īpašums atrodas kādā no aizsargjoslām, saimniecisko darbību var veikt, ievērojot Aizsargjoslu likumu, savukārt vispārēju teritorijas atļauto un plānoto izmantošanu nosaka pašvaldības teritorijas plānojumā. Informācija par pašvaldības attīstības plānošanas dokumentiem ir apkopota interneta vietnē šeit.

Tātad, ja atbilstoši teritorijas plānojumam īpašumā pieļaujama apbūve, tad īpašnieks vēršas būvvaldē, kur noskaidro sīkāk, kādas prasības jāievēro. Ja apbūve plānota krasta kāpu aizsargjoslā, jāņem vērā Aizsargjoslu likuma prasības.

Detālāks vispārējais regulējums attiecas uz biotopiem, kas ir bioloģiski vērtīgi zālāji (turpmāk – BVZ).

Lai veicinātu BVZ apsaimniekošanu un īpašnieki saņemtu atbalstu tā uzturēšanai, informācija par šī biotopa platību ir iesniegta arī Lauku atbalsta dienestam (LAD). Tas nozīmē: ja saimnieks izvēlas zālāju atjaunot un apsaimniekot, to pļaujot vai noganot, ir iespēja brīvprātīgi nākotnē pieteikties atbalsta maksājumiem “Agrovide un klimats” aktivitātē par bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu zālājos. Piesakoties šiem atbalsta maksājumiem, zālāju ir aizliegts pārveidot.

Atbalsta maksājumu saņemšanu regulē Ministru kabineta 2015. gada 7. aprīļa noteikumi Nr. 171 “Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā”, kas nosaka kārtību, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības platībatkarīgo atbalstu lauku attīstībai – vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanas pasākumiem, un Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumi Nr. 126 “Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem”, kas noteic, ka lauksaimniekam, kas deklarētajā platībā ir uzaris aizsargājamos ekoloģiski jutīgos ilggadīgos zālājus (t.i., BVZ) vai tos pārveidojis citos zemes izmantošanas veidos, pēc šādas rīcības konstatēšanas līdz nākamā gada 9. jūnijam ir pienākums attiecīgo platību atkal pārveidot par ilggadīgo zālāju.

Attiecīgi Pārvalde uzsver, ka normatīvajā regulējumā pastāv aizliegums pārveidot BVZ citos zemes izmantošanas veidos, ja tas ir saistīts ar valsts un Eiropas Savienības tiešajiem maksājumiem.

Uz platībām, kurās konstatēti BVZ, attiecas vēl šādi vispārēji normatīvie akti:

Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumu Nr. 308 “Meža atjaunošanas, meža ieaudzēšanas un plantāciju meža noteikumi” 3. punkts nosaka, ka, sējot vai stādot mežu, to var ieaudzēt teritorijās, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā dabas datu pārvaldības sistēmā “Ozols” nav reģistrētas kā īpaši aizsargājami biotopi un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 4. augusta noteikumiem Nr. 455 “Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu pasākuma “Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā” īstenošanai” 20. punktā noteikto, atbalstu meža ieaudzēšanai nepiešķir par meža ieaudzēšanu platībās, kas pirms 2013. gada atzītas par bioloģiski vērtīgiem zālājiem, kā arī pēc 2013. gada atzītas par Eiropas Savienības nozīmes daļēji dabīgiem zālāju biotopiem vai putnu dzīvotnēm, kuras atkarīgas no lauksaimnieciskās darbības, un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs un īpaši aizsargājamos biotopos, kas noteikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sugu un biotopu aizsardzību.