Daudzdzīvokļu mājas kanalizācijas un ūdens stāvvadi ir sliktā stāvoklī. Kurš ir atbildīgs par stāvvadu remontu: apsaimniekotājs vai īpašnieki? 30 gadu laikā apsaimniekotājs pat nebija veicis stāvvadu apsekošanu un nav iesniedzis mājas iedzīvotājiem apsekošanas aktus. Kā rīkoties mājas iedzīvotājiem?
Dzīvokļa īpašuma likuma 8. pants noteic, ka dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļa īpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusi zemesgrāmatā. Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pants noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums:
1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;
2) segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā;
3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana);
4) maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus;
5) maksāt nomas maksu par zemes lietošanu, ja dzīvojamā māja atrodas uz citai personai piederošas zemes;
6) saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā;
7) nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu;
8) pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus.
Dzīvokļa īpašuma likuma 3. pants noteic, ka inženiertīkli un inženierkomunikācijas līdz kopīpašuma stāvvadiem ir atsevišķais īpašums. Tātad stāvvadi uzskatāmi par dzīvojamās mājas kopīpašumā esošo daļu.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 5. pants noteic, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka pienākums. Ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistīti lēmumi dzīvokļu īpašumu mājā tiek pieņemti Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā.
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. pants “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības” noteic, ka obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības ir arī dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts.
Jautājumu par stāvvadu apsekošanu ir jāizlemj daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē. Tas, kādas ir dzīvokļa īpašnieka tiesības, pienākumi un atbildība, kas ir dzīvokļu īpašnieku kopība, kā organizē sapulces un pieņem lēmumus, ir izskaidrots Dzīvokļa īpašuma likuma otrajā un trešajā nodaļā.
Ja dzīvokļu īpašnieki ar kopīpašuma pārvaldīšanas līgumu vai kopības lēmumu ir uzdevuši pārvaldniekam apsekot kanalizācijas stāvvadus, devuši piekļuvi tiem, ir nodrošināts finansējums nepieciešamo pasākumu veikšanai, bet pārvaldnieks to nav veicis, tad pārvaldnieks nav izpildījis savu pienākumu un dzīvokļu īpašniekiem, iespējams, jādomā par pārvaldnieka maiņu.
Kopīpašumam nepieciešamie izdevumi ir jāmaksā visiem kopīpašniekiem samērīgi ar viņu domājamām daļām. Civillikuma 1071. pants noteic, ka uz kopējo lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām. Tātad dzīvokļu īpašniekiem ir jāsedz nepieciešamie apsaimniekošanas, pārvaldīšanas, remonta un citi nepieciešamie izdevumi, kas saistīti ar kopīpašuma apsaimniekošanu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!