Ja ir aizdomas par iespējamu vibrācijas ietekmi uz veselību, iedzīvotājs var vērsties pie arodslimību ārsta vai konsultēties Darba drošības un vides veselības institūtā, kura darbības virzieni saistīti ar darba vides apstākļu un arodslimību agrīnās diagnostikas izpēti, jo vibrācijas slimība ir arodslimība, tādēļ minētie speciālisti vislabāk varēs izvērtēt iespējamo apdraudējumu.

Savukārt jautājums par radītajām plaisām īpašumos jārisina civiltiesiskā ceļā, vēršoties tiesā, kura vērtē arī to, vai ir ievērotas būvniecības prasības attiecībā uz izturību pret vibrāciju.

Jūsu pieminētie noteikumi zaudēja spēku, jo tika izdots jauns Ministru kabineta iekārtas likums, kas vairs neparedzēja attiecīgu deleģējumu Ministru kabinetam. Šie noteikumi noteica pieļaujamos vibrācijas lielumus dzīvojamo un publisko ēku telpās, lai nodrošinātu iedzīvotāju veselības aizsardzību pret vibrācijas nelabvēlīgo ietekmi no tādiem avotiem kā tirdzniecības un pakalpojumu uzņēmumu iekārtas, sanitāri tehniskās un inženiertehnoloģiskās iekārtas, taču neattiecās uz vibrāciju, kuru rada mašīnas un iekārtas, kurām vibrācija ir raksturīga pazīme, vibrāciju darba telpās un  transportlīdzekļu radīto vibrāciju. Tādēļ arī tad, ja minētie noteikumi joprojām būtu spēkā, konkrētajā gadījumā tie nebūtu piemērojami, bet jautājums tiktu risināts, pamatojoties uz būvniecības jomu, pakalpojuma drošuma, tiesiskuma vai darba vidi regulējošajiem normatīvajiem aktiem vai starptautiski atzītām rekomendācijām par ietekmi uz veselību.  

Pēdējo desmit gadu laikā kopumā Veselības inspekcija ir saņēmusi mazāk nekā desmit iedzīvotāju sūdzības par vibrācijas iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību un, izvērtējot šīs sūdzības, netika konstatēts risks cilvēku veselībai.