Investīcijas kosmosa nozarē ir ieguldījumi Latvijas drošībā un zināšanu ekonomikā. Dalība EKA programmās nodrošina Latvijas pētniekiem un uzņēmumiem pieeju jaunākajām tehnoloģijām un starptautiskajiem sadarbības tīkliem, veicinot inovatīvu risinājumu izstrādi un konkurētspējas stiprināšanu Latvijā. Tāpat Latvijas dalība EKA programmās kopš 2020. gada kļuvusi par nozīmīgu ieguldījumu valsts tautsaimniecībā – EKA projektu īstenošana šajā periodā nodrošinājusi kopējo iekšzemes kopprodukta pienesumu 13,4 miljonu eiro apmērā.
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde uzsver, ka EKA programmas Latvijai atver ceļu uz ilgtspējīgas zināšanu ekonomikas attīstību, jaunu tehnoloģiju izstrādi un plašākām iespējām Latvijas uzņēmumiem un pētniekiem iesaistīties starptautiskos projektos ar augstu pievienoto vērtību. Dalība EKA programmās ir būtisks virzītājspēks Latvijas zinātnes un tehnoloģiju stiprināšanā, veicinot sabiedrības labklājību un valsts ekonomisko dinamiku.
Svarīga ir līdzsvarota augšupējo (upstream) un lejupējo (downstream) sektoru attīstība, zinātnes komercializācija un privātās investīcijas, izglītība un kvalificētu speciālistu sagatavošana, kā arī Latvijas iesaiste Eiropas vērtību ķēdēs un misijās. Ministre uzsvēra, ka EKA nozīme Latvijas kosmosa nozares attīstībā ir nenoliedzama un padziļināta sadarbība ar aģentūru ir viens no galvenajiem Latvijas kosmosa politikas pamatprincipiem.
Latvija iesaistās EKA divējāda lietojuma programmā sadarbībā ar aizsardzības sektoru, stiprinot valsts kosmosa spējas drošības jomā. Tāpat Latvija turpinās dalību vairākās nozīmīgās EKA programmās, kas stiprina industrijas kompetences un veicina jaunu tehnoloģiju attīstību.
- Nacionālā programma – industrijas spēju stiprināšana, produktu izstrāde, izglītības aktivitātes, ESERO projekts un praktikantu iespējas EKA centros.
- GSTP – tehnoloģiju attīstība vidējos gatavības līmeņos.
- Future EO – Zemes novērošanas tehnoloģijas un pakalpojumi.
- Kosmosa izpēte / Lunar Gateway – iesaiste Mēness stacijas tehnoloģiju izstrādē.
- Access – dalība EKA biznesa inkubatora projektā.
- Eiropas noturība no kosmosa – ļoti augstas izšķirtspējas ģeoizlūkošanas tehnoloģijas.
- NovaMoon – navigācijas risinājumi izmantošanai uz Mēness.
Nākamajos gados Latvija turpinās stiprināt sadarbību ar EKA, lai:
- palielinātu uzņēmumu un pētnieku iesaisti EKA projektos;
- veicinātu Latvijā radīto tehnoloģiju komercializāciju;
- nodrošinātu nākamās paaudzes speciālistu sagatavošanu;
- radītu sabiedrībai modernus, drošus un praktiski pielietojamus risinājumus drošības un inovāciju jomās.
- Divejāda lietojuma risinājumu izstrāde sadarbībā ar aizsardzības sektoru
EKA īsteno vairākus desmitus izvēles programmu dažādos kosmosa nozares attīstības virzienos. Katra dalībvalsts un asociētā dalībvalsts var izvēlēties, kurās programmās tā piedalās un cik lielu finansējumu iegulda. EKA industriālā politika paredz, ka līdz 85% no iemaksātā finansējuma atgriežas atpakaļ valsts industrijā, īstenojot starptautiskus izglītības, zinātnes un inovāciju projektus. Šādu projektu mērķis ir stiprināt valsts kapacitāti un spējas kosmosa nozarē, virzoties uz komerciālu produktu un pakalpojumu izstrādi.
Kopumā EKA dalībvalstis nākamajiem trim gadiem pieteicās programmām par 22,1 miljardiem eiro. EKA ģenerāldirektors Jozefs Ašbahers (Josef Aschbacher) to raksturo kā rekordlielu apjomu.
Kosmosa nozares politikas veidošana Latvijā ir Izglītības un zinātnes ministrijas atbildībā. Latvija par EKA asociēto dalībvalsti kļuva 2020. gadā. Par kosmosa jomas aktualitātēm un Latvijas sadarbību ar EKA iespējams uzzināt oficiālajā tīmekļvietnē www.latviaspace.gov.lv
