Edgars Timpa, Valsts darba inspekcijas (VDI) Darba tiesību nodaļas juriskonsults:

„Saskaņā ar Darba likuma 97.panta nosacījumiem darbinieks un darba devējs var grozīt darba līgumu, tikai savstarpēji vienojoties. Šajā gadījumā attiecīgi ir piemērojami Darba likuma 40.panta noteikumi. Minētais nosacījums par darba līguma grozīšanas kārtību attiecināms arī uz darba laika noteikšanu un tā grozīšanu.

No Jūsu izklāstītās situācijas izriet, ka, iespējams, darba devējs bez darbinieka piekrišanas samazināja iepriekš nolīgto darba laiku jeb darba slodzi, proporcionāli samazinot arī darba samaksa apmēru. Šāda darba devēja iespējamā rīcība atbilstoši Darba likuma 6.panta nosacījumiem varētu būt uzskatāma par spēkā neesošu. Jo vairāk tāpēc, ka nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumu, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli. Konkrētajā gadījumā, iespējams, ir izdarīti darba līguma grozījumi bez darbinieka piekrišanas.

Tātad, lai varētu likumīgā ceļā veikt grozījumus darba līgumā, piemēram, izmainīt darba laika jeb darba slodzes nosacījumus, darba devējam, pirmkārt, ir jāpiedāvā attiecīgās izmaiņas darbiniekam; otrkārt, darbinieka piekrišanas gadījumā jānoformē darba līguma grozījumi rakstveida formā, treškārt, darbinieka nepiekrišanas gadījumā darba devējam ir tiesības piemērot Darba likuma 98.panta pirmās daļas nosacījumus – uzteikt darbiniekam darba līgumu.

Visbeidzot, darba devējam ir jārēķinās ar Darba likuma 109.panta otrās daļas prasībām, kas nosaka darba devēja uzteikuma ierobežojumu un aizliegumu attiecībā pret darbinieku, kas ir atzīts par invalīdu. Tas nozīmē, ka pēc būtības ar darbinieku-invalīdu, kas nepiekrīt darba devēja piedāvātiem darba līguma grozījumiem, darba tiesiskās attiecības var izbeigt tikai pamatojoties uz Darba likuma 47.panta pirmo daļu un 101.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., un 10.punktu.

Tomēr vienlaikus jānorāda, ka, ņemot vērā apstākli, ka jautājuma būtība varētu skart pedagoga darba samaksas nosacījumus, ieteicams vērsties arī Izglītības kvalitātes valsts dienestā  ar lūgumu sniegt skaidrojumu par darba slodzes izmaiņas tiesiskumu konkrētajā situācijā.”

Normunds Venžega, Izglītības kvalitātes valsts dienesta Uzraudzības departamenta direktors:

„Izglītības likuma 30.pants noteic, ka izglītības iestādes vadītājs atbild par izglītības iestādes darbību un tās rezultātiem, par šā likuma un citu izglītības iestādes darbību reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī par intelektuālo, finanšu un materiālo līdzekļu racionālu izmantošanu. Tādējādi izglītības iestādes vadītāja kompetencē ir izlemt par nepieciešamo pedagogu piesaisti un nodarbināšanu izglītības iestādes darbības kvalitatīvai un efektīvai nodrošināšanai (tas tiek īstenots tarifikācijā), protams, vienlaikus ievērojot saistošās tiesību normas.

Jāatzīmē, ka pedagogu darba samaksas noteikšanas kārtību, darba samaksas apmēru un pedagogu darba slodzes lielumu nosaka (tarificē), ievērojot Ministru kabineta 2009.gada 28.jūlija noteikumus Nr.836 „Pedagogu darba samaksas noteikumi”.

Kvalitātes dienests pievienojas Valsts darba inspekcijas viedoklim, vienlaikus uzsverot, ka katrs gadījums ir vērtējams atsevišķi, īpašu uzmanību pievēršot noslēgtā darba līguma noteikumiem par darba algas noteikšanu.”