E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 19894
Lasīšanai: 10 minūtes
1
1

Kā var rīkoties ar kopīpašumu

J
jautā:
16. aprīlī, 2020
Kriss

Rīga. Daudzdzīvokļu māja. Apkārt zeme – kopīpašums. Visiem dzīvokļiem ir īpašnieki (Dzīvokļa īpašuma likuma 8. pants). Uz kopīpašumā esošās zemes ir puķu dobes un tiek novietotas automašīnas. Ja dzīvokļu īpašnieku kopība nav pieņēmusi lēmumu par Dzīvokļu īpašuma likuma 16. panta 2. daļas 2. punktu (lietošanas kārtības noteikšana īpašnieku starpā), kam nepieciešamas ¾ balsu, tad sanāk, ka pēc šī likuma 4. panta 2. daļas ir piemērojams Civillikuma 1068. pants, kas noteic, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu. Vai tas nozīmē, ka kāds no īpašniekiem nemaz nedrīkst novietot savu automašīnu uz kopīpašuma zemes, ja tam nav piekrituši pilnīgi visi pārējie īpašnieki? Kas notiek gadījumā, kad īpašnieki nav bijuši arī pret to (t. i., tāds jautājums nemaz netika apspriests), bet uzrodas kāds, kas ir pret šādu darbību? Vai tas situāciju uzreiz padara nelikumīgu – neatbilstīgu Civillikuma minētajam pantam? Vai var būt tā, ka kopība ir piekritusi, lai automašīnu novieto vieni īpašnieki, bet citiem īpašniekiem tas netiek ļauts (ja nav pieņemts kopības lēmums par 16. panta 2. daļas 2. punktu un ja tas ir pieņemts ar minētajiem izņēmumiem attiecībā uz atsevišķiem īpašniekiem), ņemot vērā 16. panta 1. daļu un 9. panta 7. daļu un citus apsvērumus? Kā arī gadījumā, ja atļauj novietot automašīnu tikai īpašniekiem, bet svešiem (arī tiem, kas dzīvo īpašumā, bet nav īpašnieki) cilvēkiem neatļauj? Vai tie īpašnieki, kas kopj puķu dobes (atsevišķas tika ierīkotas vienojoties, pārējās pastāvēja jau sen, kopš mājas uzcelšanas) drīkst bez pārējo piekrišanas nopirkto melnzemi nobērt uz kopīpašuma zemes, lai vēlāk to iestrādātu dārzos? Vai citi (pārējie) īpašnieki, kuriem nepatīk šī novietotā melnzeme, drīkst minēto melnzemi patvaļīgi izmest ārā vai kā citādi ietekmēt? Vai vispār ir iespējams, ka kāds īpašnieks bez atļaujas aiztiek cita īpašnieka īpašumu (puķes, koki, dažādi priekšmeti) uz kopīpašuma zemes arī gadījumā, kad nav bijusi visu atļauja? Ja viens īpašnieks nolauž otra īpašnieka dārzā augošo puķi, vai otrs īpašnieks drīkst izmest pirmā īpašnieka automašīnu? Manuprāt, tas ir nonsenss.

Kā Civillikuma 1072. pants (domājamā daļa pieder vienīgi viņam, un viņš ar to var visādi rīkoties, ja rīcība neattiecas uz pārējo kopīpašnieku daļām) saskan ar 1067. pantu (sadalīts vienīgi tiesību saturs) un ar to, ka pēc būtības nav iespējams neko veikt ar domājamo daļu tā, lai tas neietekmētu citu daļas? Vai varat sniegt skaidrojumu Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta 2. daļas 4. daļai? Kurš likums nosaka to, ko kopība nevar pieņemt attiecībā uz kopīpašumu, t. i., vai tiešām kopībai var būt neierobežota iztēle un izpildvara? Vai Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta 2. daļa attiecas arī uz 17. panta 7 [1]) daļu? Paldies!

A
atbild:
05. maijā, 2020
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija
Jānis Muižnieks, zvērināts advokāts
Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija
Imants Muižnieks, zvērināts advokāts

Atbild zvērināts advokāts Imants Muižnieks:

Civillikuma 1068. pants noteic, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu – kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās – drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu. Bet, ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti [..]. Tādēļ katram kopīpašniekam ir tiesība protestēt pret tādu viena vai visu pārējo kopīpašnieku rīcību, un šo tiesību viņam nevar atņemt ar balsu vairākumu. Tiesību doktrīnā norādīts, ka tiesību aizskāruma gadījumā atkarībā no rīcības veida kopīpašnieks ir tiesīgs prasīt: 1) valdījuma traucējuma novēršanu vai atņemta valdījuma atjaunošanu, izlietojot valdījuma prasību; 2) īpašuma aizskāruma novēršanu vai tā nepieļaušanu; 3) valdījuma uz viņa dalītā lietošanā piešķirtās kopējās lietas daļas atjaunošanu, izlietojot īpašuma prasību.

Līdz ar to, ja par kopīpašuma priekšmeta lietošanu vienošanās nav panākta un jautājums nav noregulēts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā, strīda gadījumā tas risināms prasības kārtībā.

Pamats: Civillikuma 1068.p.; Grūtups A., Kalniņš E. Civillikuma komentāri. Trešā daļa. Lietu tiesības. Īpašums. Otrais papildinātais izdevums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2002, 257. lpp., sk., piemēram, LR Augstākā tiesas Civillietu departamenta 2018. gada 12. marta spriedumu lietā Nr. SKC-1/2018.”

Atbild zvērināts advokāts Jānis Muižnieks:

“6) Civillikuma 1067. pants nosaka kopīpašuma jēdzienu. Savukārt Civillikuma 1072. pants nosaka kopīpašnieka īpašumtiesības uz viņam piederošo domājamo daļu un rīcības tiesības ar piederošo domājamo daļu, t. i., šīm normām ir dažāds regulēšanas priekšmets. Kopīpašnieka rīcība ar viņam piederošo daļu nekādā veidā neietekmē un nevar ietekmēt citu kopīpašnieku kopīpašuma domājamo daļu apjomu.

7)  Dzīvokļa īpašuma likuma 15. panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārvaldes institūcija dzīvojamā mājā, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos. Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta pirmo un trešo daļu dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Dzīvokļu īpašnieku kopība, noslēdzot attiecīgu līgumu, var pilnvarot citu personu izlemt kopības kompetencē esošu jautājumu, izņemot šā panta otrajā daļā minētos jautājumus.

Līdz ar to Dzīvokļu īpašuma likuma 16. panta 2. daļas 4. punkts (nevis vēlreiz 4. daļa, kā tas norādīts jautājumā) arī paredz dzīvokļu īpašumu kopības tiesības pilnvarojuma došanai un atsaukšanai.

8) Atsevišķi nav tāda likuma “ko kopība nevar pieņemt attiecībā uz kopīpašumu”. “Ko kopība nevar pieņemt attiecībā uz kopīpašumu” izriet no tiesību sistēmas, pamatojoties uz speciālo un vispārējo tiesību normu.

Dzīvokļu īpašuma likuma 2. panta 2. daļa noteic, ka dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas. Dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums un kopīpašuma domājamā daļa tiesiski nav atdalāmi. Savukārt šā panta 3. daļa paredz, ka attiecībā uz dzīvokļa īpašumu, ciktāl to nereglamentē šis likums, piemērojamas Civillikuma normas. Civillikuma 927. panta noteikumi uz dzīvokļa īpašumu attiecināmi ar šajā likumā paredzētajiem ierobežojumiem.

Dzīvokļu īpašumu kopībai atbilstoši Civillikuma 927. panta regulējumam īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t. i., tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību.

Dzīvokļa īpašuma likums ir speciālā tiesību norma, Civillikums – vispārējā tiesību norma.

Dzīvokļu īpašuma likums – kā speciālā tiesību norma – tieši noteic, ka attiecībā uz dzīvokļa īpašumu, ciktāl to nereglamentē šis likums, piemērojamas Civillikuma normas, arī piektajā apakšnodaļā noteiktie īpašuma aprobežojumi – 1067. pants un turpmākie panti.

Dzīvokļu īpašumu likuma 4. panta 2. daļa tieši paredz, ka uz kopīpašumā esošo daļu attiecināms Civillikuma 1067.1072. pantsCivillikuma 1068. panta pirmās daļas noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl šā likuma 17. panta sestajā, septītajā un devītajā daļā nav noteikts citādi.

9) Dzīvokļu īpašuma likuma 17. panta 71. daļa nosaka: lai pieņemtu lēmumu par šā likuma 16. panta otrās daļas 2. punktā minētajiem jautājumiem, nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz trīs ceturtdaļas no visiem dzīvokļu īpašumiem.

Dzīvokļu īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 2. punkts nosaka vienīgi dzīvokļu īpašnieku prerogatīvu kompetenci, arī jautājumos, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu.

Pirmajā gadījumā Dzīvokļu īpašuma likuma 17. panta 71. daļa nosaka procedūras jautājumu, otrajā – Dzīvokļu īpašuma likuma 16. panta otrās daļas 2. punkts nosaka materiāltiesisko regulējumu.

Dzīvokļu īpašuma likuma 17. panta 71. daļa – kā procesuālais regulējums – neatceļ un nepārgroza Dzīvokļu īpašumu likuma 4. panta 2. daļā noteikto materiāltiesisko regulējumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu.”

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Līdz mēneša beigām iesniegt e-konsultāciju vairs nav iespējams. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU