No jūsu apraksta noprotams, ka pastāv dzīvokļu īpašumos sadalīta dzīvojamā māja. Abu dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā atrodas arī zeme. Pastāv rakstveida dokuments, kas nosaka kopīpašumā esošās zemes lietošanas kārtību starp abiem dzīvokļu īpašniekiem. Šobrīd ir izveidojies strīds par esošo zemes lietošanas kārtību. 

Kopīpašuma, tostarp zemes dalītu, lietošanu starp kopīpašniekiem regulē Civillikuma 1070. pants, kura pirmā daļa paredz, ka kopējās lietas dalīta lietošana pielaižama tikai tad, kad šo lietu var dalīt, bet arī šajā gadījumā lietošana samērojama ar atsevišķo daļu lielumu. Jānorāda, ka Civillikuma 1070. pants tulkojams šādi: katra kopīpašnieka atsevišķā lietošanā nododamajai kopīpašuma daļai nav obligāti precīzi proporcionāli jāatbilst kopīpašnieka īpašumā esošās domājamās daļas lielumam kopīpašumā. Proti, ar Augstākās tiesas 2011. gada 2. novembra lēmumu lietā Nr. SKC–781/2011 Senāts ir norādījis, ka kopīpašnieki var prasīt lietošanas kārtības noteikšanu, kas ir atbilstoša kopīpašuma daļu lielumam, taču tai nav jāatbilst precīzam domāto daļu lielumam, jo pats kopīpašums turpina pastāvēt kā vienots nedalīts īpašuma objekts ar tajā pastāvošajām domātajām daļām.  

Kas attiecas uz kopīpašuma dalītas lietošanas rašanās pamatu, tas var notikt vienošanās ceļā, kopīpašniekiem noslēdzot atbilstoša satura līgumu, savukārt strīda gadījumā dalītu lietošanu var noteikt ar tiesas spriedumu, tātad tiesvedības ceļā. Neatkarīgi no dalītas lietošanas kārtības rašanās pamata kopīpašuma dalītas lietošanas kārtība kopīpašniekiem ir saistoša. Ar tiesas spriedumu noteiktai dalītai lietošanai ir likuma spēks (skat. likuma “Par tiesu varu” 16. panta ceturto daļu). Turpretī tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu šo līgumu ievērot un pildīt (skat. Civillikuma 1587. pantu).  

Pastāvot kopīpašuma dalītas lietošanas kārtībai, kopīpašniekiem ir pienākums precīzi ievērot noteikto kārtību. Ja atsevišķā lietošanā esošās kopīpašuma daļas ir viena no otras nožogotas, jāpārliecinās, vai žoga izvietošana ir tiesiska un atbilst ar dalītu lietošanu noteiktajai robežai. Jebkādu nesaskaņu gadījumā starp kopīpašniekiem strīdu ieteicams risināt sarunu ceļā, tomēr, ja sarunas nav sekmīgas, strīds risināms tiesā. 

Kā iespējamo strīda risinājumu jūs minat kopīpašuma izbeigšanu un zemes reālo sadali. Jānorāda, ka, balstoties uz jūsu sniegto informāciju, pirmšķietami kopīpašuma sadale jau ir notikusi, sadalot dzīvojamo māju dzīvokļu īpašumos, jo apgalvojat – katrai personai pieder atsevišķi dzīvokļi. Tādā gadījumā zeme paliek dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā un tās reāla sadale nav iespējama.