Ir lauku īpašums kurš, kā jau mūsdienās mēdz notikt, ir neapdzīvots un netiek pienācīgi uzturēts kārtībā. Īpašumam ir četri līdzīpašnieki (ar nevienlīdzīgām daļām). Īpašums nevienai no iesaistītajām pusēm nav vajadzīgs, izskatām variantus par tā pārdošanu. Tomēr viens no līdzīpašniekiem, kuram pieder ļoti neliela daļa īpašuma, negrib īpašumu ne pārdot, ne arī tajā saimniekot. Šobrīd jebkādi mūsu centieni šo risināt sarunu ceļā tiek ignorēti vai noraidīti, pašam neuzņemoties nekādu iniciatīvu. Rezultātā īpašums stāv neapkopts, aizaudzis un katastrofālā stāvoklī, bet iesākt ar to neko nevaram. Vai ir kāds veids, kā šo risināt tiesas ceļā, un kādas ir cerības uz panākumiem?
Ja kopīpašnieki savā starpā nevar vienoties par kopīpašuma izbeigšanu atbilstoši Civillikuma 1074. pantam, tad nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā, ja vien tā nodibināšanas noteikumi nav tam pretim, savukārt katrs kopīpašnieks var katrā laikā prasīt dalīšanu, piemēram, ceļot tiesā prasību par kopīpašuma izbeigšanu.
Atbilstoši Civillikuma 1074.1 pantam kopīpašnieku vairākums pēc kopīpašnieka daļu lieluma var prasīt tā kopīpašnieka daļas atsavināšanu, kurš kopīpašumā, ļaunprātīgi izlietojot savas tiesības vai nepildot pienākumus kā krietnam un rūpīgam saimniekam, rada pārējiem kopīpašniekiem vai trešām personām būtisku kaitējumu.
Kopīpašnieka daļa atsavināma pārējiem kopīpašniekiem, atdodot šo daļu vienam vai vairākiem kopīpašniekiem ar pienākumu atlīdzināt to naudā vai pārdodot izsolē kopīpašnieku starpā (slēgtā izsolē). Ja neviens no pārējiem kopīpašniekiem neizsaka vēlmi iegūt atsavināmo daļu vai arī tiesai ir pamatotas šaubas par šādu atsavināšanas veidu piemērotību, tad tiesa noteic šo daļu pārdot atklātā izsolē.
Ja kopīpašnieka daļu nav izdevies pārdot izsolē kopīpašnieku starpā, tad tā pārdodama atklātā izsolē.
Saskaņā ar Civillikuma 1075. pantu, ja 1074. panta pirmajā daļā norādītās dalīšanas gadījumā kopīpašnieki nevar vienoties par tās veidu, tad tiesa, raugoties pēc dalāmā priekšmeta īpašībām un lietas apstākļiem:
Tiesa var noteikt arī citu kopīpašuma sadales veidu, ja tas vairāk atbilst kopīpašnieku interesēm vai ir citādi piemērotāks, ņemot vērā lietas apstākļus.
Tiesa lemj par kopīpašuma daļas atsavināšanu iepretim visas lietas atsavināšanai gadījumos, kad šāds dalīšanas veids, pēc taisnības apziņas un ņemot vērā vispārīgos tiesību principus, ir vispiemērotākais.
Ja tiesa nosaka lietas vai daļas pārdošanu izsolē un lietu vai daļu vēlas iegūt vairāki kopīpašnieki, tad tiesa nosaka to pārdot izsolē kopīpašnieku starpā (slēgtā izsolē). Ja lietu vai daļu nav izdevies pārdot izsolē kopīpašnieku starpā, tad tā pārdodama atklātā izsolē.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Civillikums paredz pārējiem kopīpašniekiem iespēju celt prasību tiesā par kopīpašuma izbeigšanu (Civillikuma 1074., 1075. pants). Pirms prasības celšanas tiesā būtu ieteicams nosūtīt vēstuli kopīpašniekam par kopīpašuma izbeigšanas iespējām.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 250 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
