Tiesiskās prasības darba sludinājumiem ir definētas Darba likuma 32. pantā.

Tās paredz, ka:

“Darba sludinājums (darba devēja paziņojums par brīvajām darba vietām) nedrīkst attiekties tikai uz vīriešiem vai tikai uz sievietēm, izņemot gadījumu, kad piederība pie noteikta dzimuma ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums.

Darba sludinājumā aizliegts norādīt vecuma ierobežojumus, izņemot gadījumu, kad saskaņā ar likumu personas noteiktā vecumā nedrīkst veikt attiecīgu darbu.

Darba sludinājumā aizliegts norādīt konkrētas svešvalodas prasmi, izņemot gadījumu, kad tā pamatoti nepieciešama darba pienākumu veikšanai.

Ja strīda gadījumā darbinieks norāda uz apstākļiem, kas varētu būt par pamatu viņa tiešai vai netiešai diskriminācijai uz valodas pamata, darba devēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīgās attieksmes pamatā ir objektīvi apstākļi, kas nav saistīti ar darbinieka valodas prasmi, vai arī to, ka noteiktas valodas prasme ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums.

Darba sludinājumā jānorāda:

1) darba devēja — fiziskās personas — vārds un uzvārds vai juridiskās personas nosaukums (firma) un reģistrācijas numurs, vai tā personāla atlases uzņēmuma nosaukums (firma) un reģistrācijas numurs, kurš darba devēja uzdevumā novērtē pretendentu piemērotību un veic atlasi;

2) attiecīgā amata darba algas kopējās mēneša vai gada summas bruto vai paredzētā stundas tarifa likmes samaksas amplitūda.”

Tas nozīmē, ka darba sludinājumā norādītā atalgojuma amplitūda primāri nodrošina atgriezenisko saiti potenciālajiem darba ņēmējiem, ļaujot vakancei pieteikties pretendentiem, kas ir informēti par darba samaksas nosacījumiem. Norādot sludinājumā darba samaksu ar piemaksu (prēmiju), darba devējs nav pārkāpis Darba likuma normas.