E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 18435
Lasīšanai: 5 minūtes
1
1
1
1

Kā padomju laikā celtu māju nodot ekspluatācijā

J
jautā:
04. novembrī, 2019
Ludis

Labdien! Vēlos jautāt, vai vēl joprojām ir spēkā šāda prakse, kā minēts citos rakstos no 2016. gada (https://lvportals.lv/e-konsultacijas/9973-pietiek-ar-faktu-konstatesanu-par-padomju-laika-buves-esamibu-daba-2016; https://lvportals.lv/e-konsultacijas/9415-lidz-1995-gadam-buvetu-eku-esamiba-nav-jasaskano-buvvalde-2016; https://lvportals.lv/e-konsultacijas/9371-jagada-izzina-no-pasvaldibas-2016)? Uz kāda tiesiskā pamata tas tiek darīts? Kāda būtu procedūra gadījumā, kad tiek konstatēts fakts par padomju laika būves esamību dabā? Situācija ir tāda, ka neesam nodevuši ekspluatācijā un ierakstījuši zemesgrāmatā dzīvojamo ēku, kura pabeigta 1989. gadā (to apliecina inventarizācijas akts), bet pašvaldība apgalvo, ka nepieciešams būvniecības procesu ierosināt no jauna: vajadzīga jauna būvatļauja, jauns projekts utt. Mēs nevēlamies šo ēku nodot ekspluatācijā, gribam to tikai ierakstīt zemesgrāmatā, lai varētu pārdot. Turklāt saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” akts par nodošanu ekspluatācijā nebūt nav vienīgais pamats, uz kura būvi ieraksta zemesgrāmatā. Pašvaldība visus 30 gadus no 1989. gada ir iekasējusi par to nekustamā īpašuma nodokli; maksāšanas paziņojumā esmu norādīts kā īpašnieks. Kā tas nākas, ka pašvaldība nevēlas atzīt manas īpašumtiesības uz šo ēku citādi kā tikai ar nodošanu ekspluatācijā (nepieļauj citas alternatīvas, kuras praktizē citās pašvaldībās, kā norādīts 2016. gada rakstos), bet nodokli gan iekasē jau 30 gadu garumā?

A
atbild:
21. novembrī, 2019
Inese Helmane
LV portāls
Rīgas dome
Ilmārs Ziedonis, Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšnieks

Likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 18. pants nosaka: ja fiziskā persona ēkas (būves) ieguvusi pirms 1993. gada 5. aprīļa un tai nav saglabājies īpašuma tiesības apliecinošs dokuments (līgums, apliecība par tiesībām uz mantojumu, akts par ēkas nodošanu ekspluatācijā un tamlīdzīgi dokumenti), ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā uz šīs personas vārda, pamatojoties uz pašvaldības vai Valsts zemes dienesta izziņu, kurā norādīts, uz kāda tiesiska pamata šī persona ieguvusi ēkas (būves).

Konkrētajā gadījumā ir svarīgi, vai būves cēlājiem ir saglabājies padomju laika būvprojekts. Ja būvprojekta nav, bet būvvalde gūst pārliecību, ka ēka ir izbūvēta pirms 1993. gada, būvvaldei nav tiesiska pamata iepriekš pieņemt, ka konkrētā ēka ir patvaļīgas būvniecības objekts. Ja persona vēlas saņemt aktu par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā un būvniecības dokumentācijas nav, tā ir jāgatavo no jauna. Taču šī ēka tiek vērtēta kā jaunbūve un tiek piemērotas visas normas, kas ir spēkā patlaban, piemēram, attiecībā uz pagaidu energoefektivitātes sertifikātu, skursteņslaucītāju atzinumu u. c. Iespējams, ka pēc jaunā pašvaldību teritoriālā plānojuma privātmāju apbūve šajā teritorijā nemaz nav iespējama. Vai arī ir problēmas ar sarkanajām līnijām – šajā teritorijā izbūvēts kaut kas tāds, ko tagad normatīvi vairs nepieļauj.

Vairāk par procedūru, kad tiek konstatēts fakts par padomju laika būves esamību dabā, var lasīt LV portāla skaidrojumā “Kā padomju laikā būvētu privātmāju nodot ekspluatācijā”.

Jautājumā par nekustamā īpašuma nodokļa iekasēšanu paskaidrojam: likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” (turpmāk – likums) 1. panta pirmā daļa noteic, ka ar nekustamā īpašuma nodokli apliek ķermeniskas lietas, kuras atrodas Latvijas Republikas teritorijā un kuras nevar pārvietot no vienas vietas uz otru, tās ārēji nebojājot, – zemi, ēkas, arī kadastra informācijas sistēmā reģistrētas, bet ekspluatācijā nenodotas ēkas [..]. Likuma 4. panta pirmā prim daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanai izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – kadastrs) reģistrētos datus. Tas nozīmē – ja ēka ir reģistrēta kadastrā, tā ir ar nekustamā īpašuma nodokli apliekams objekts likuma izpratnē neatkarīgi no tā, vai ir pieņemta ekspluatācijā.

Likuma 2. panta pirmā daļa noteic, ka nekustamā īpašuma nodokli maksā Latvijas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas un uz līguma vai citādas vienošanās pamata izveidotas šādu personu grupas vai to pārstāvji, kuru īpašumā, tiesiskajā valdījumā vai – šajā likumā noteiktajos gadījumos – lietošanā ir nekustamais īpašums. Savukārt likuma 2. panta trešās daļas 3. punkts noteic, ka par nekustamā īpašuma tiesisko valdītāju šā likuma izpratnē uzskatāma: [..] persona, kura nekustamā īpašuma valdījumu ieguvusi uz mantojuma tiesību vai cita pamata. Kā izriet no uzdotā jautājuma, personai pieder ēka, kura nav ierakstīta zemesgrāmatā, un atbilstoši iepriekš minētajām tiesību normām šāda ēka ir apliekama ar nekustamā īpašuma nodokli un persona ir uzskatāma par nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kā tiesiskais valdītājs.

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 77 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU