FOTO: Lita Krone, LETA
Vēl joprojām aktuāla ir līdz 90. gadu sākumam celto privāto dzīvojamo māju nodošana ekspluatācijā un ierakstīšana zemesgrāmatā. LV portāls skaidro, kādi normatīvi ir jāievēro un kādi dokumenti nepieciešami, lai to paveiktu.
Samērā daudzi LV portāla lasītāji uzdod jautājumus par to, kā nodot ekspluatācijā ēkas, kas celtas pirms vairāk nekā 30 gadiem, kā sakārtot šo ēku būvdokumentāciju un kā ierakstīt tās zemesgrāmatā. Ar šādu privātnamu nodošanu ekspluatācijā nereti saskaras arī Rīgas pilsētas būvvalde.
Rīgas pilsētas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Tiesiskā atbalsta nodaļas vadītāja Dace Skalbe uzsver, ka robežšķirtne ir 1993. gada 5. aprīlis. Likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 18. pants nosaka: ja fiziskā persona ēkas (būves) ieguvusi pirms 1993. gada 5. aprīļa un tai nav saglabājies īpašuma tiesības apliecinošs dokuments (līgums, apliecība par tiesībām uz mantojumu, akts par ēkas nodošanu ekspluatācijā un tamlīdzīgi dokumenti), ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā uz šīs personas vārda, pamatojoties uz pašvaldības vai Valsts zemes dienesta izziņu, kurā norādīts, uz kāda tiesiska pamata šī persona ieguvusi ēkas (būves).
“No minētās tiesību normas izriet, ka līdz 1993. gada 5. aprīlim veikto būvdarbu tiesiskumu nepārvērtē, pārbauda vienīgi būves īpašuma tiesību iegūšanu,” skaidro D. Skalbe. “Atbilstoši judikatūrā paustajām atziņām, pārvērtējot šādas būvniecības tiesiskumu, nāktos piemērot tābrīža likumdošanu, kā arī pārbaudīt ļoti senus notikumus. Likumdevējs apzināti ir norobežojies no iepriekš veiktās būvniecības tiesiskuma pārvērtēšanas, jo tas radītu tiesisko nestabilitāti un ievērojami apgrūtinātu īpašuma tiesību iegūšanu.”
1. piemērs. Dzīvojamā ēka, kura pabeigta 1989. gadā (to apliecina inventarizācijas akts), nav nodota ekspluatācijā un ierakstīta zemesgrāmatā. Pašvaldība apgalvo, ka nepieciešams būvniecības procesu ierosināt no jauna – lai ēku nodotu ekspluatācijā, vajadzīga jauna būvatļauja, jauns projekts utt.
Atbilde. Konkrētajā gadījumā ir svarīgi, vai būves cēlājiem ir saglabājies padomju laika būvprojekts. Ja būvprojekta nav, bet būvvalde gūst pārliecību, ka ēka ir izbūvēta pirms 1993. gada, būvvaldei nav tiesiska pamata iepriekš pieņemt, ka konkrētā ēka ir patvaļīgas būvniecības objekts. Ja persona vēlas saņemt aktu par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā un būvniecības dokumentācijas nav, tā ir jāgatavo no jauna. Taču šī ēka tiek vērtēta kā jaunbūve un tiek piemērotas visas normas, kas ir spēkā patlaban, piemēram, attiecībā uz pagaidu energoefektivitātes sertifikātu, skursteņslaucītāju atzinumu u. c. Iespējams, ka pēc jaunā pašvaldību teritoriālā plānojuma privātmāju apbūve šajā teritorijā nemaz nav iespējama. Vai arī ir problēmas ar sarkanajām līnijām – šajā teritorijā izbūvēts kaut kas tāds, ko tagad normatīvi vairs nepieļauj.
Līdz 1993. gada 5. aprīlim veikto būvdarbu tiesiskumu nepārvērtē, pārbauda vienīgi būves īpašuma tiesību iegūšanu.
Rīgas pilsētas būvvaldes rīcībā ir Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta uzturētās vēsturiskās topogrāfiskas informācijas planšetes no pagājušā gadsimta 70. un 80. gadiem, pēc kurām ir iespējams pārliecināties, vai ēka, kas atrodas uz zemesgabala, šajā laikā ir atradusies dabā.
2. piemērs. Pagājušā gadsimta 80. gadu beigās uzbūvēts nams, kas nav nodots ekspluatācijā. Visa būvniecības dokumentācija ir saglabājusies, taču laika gaitā atsevišķās telpās veikta pārbūve un tās vairs neatbilst projektam. Kā rīkoties šādā gadījumā?
Atbilde. Ja pa šiem gadiem ir veikta pārbūve un ēka nav nodota ekspluatācijā, nepieciešams izstrādāt un būvvaldē saskaņot būvprojekta izmaiņu projektu. D. Skalbe: “Tam, kas ir uzbūvēts dabā, ir jāsakrīt ar to, kas ir būvniecības dokumentācijā.”
Jāņem vērā, ka būvprojekta izmaiņu projektu var izstrādāt tikai tiem būvprojektiem, kuriem ir saņemta būvatļauja. Projektu var izstrādāt arī tad, ja ir būvprojekta ģenerālplāna akcepts, kas vienlaikus uzskatāms par atļauju realizēt būvniecības ieceri.
Rīgas pilsētas būvvalde norāda: lai ēku nodotu ekspluatācijā, ir jāsakārto būvniecības dokumentācija.
Būvvaldes pārstāve vērš uzmanību: pēc likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” akts par nodošanu ekspluatācijā nebūt nav vienīgais pamats, kas ļauj būvi ierakstīt zemesgrāmatā. Tiem, kas objektu grib ierakstīt zemesgrāmatā, saistošs ir šī likuma 17. pants, kas nosaka: ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem:
Būvvalde norāda, ka līdz 1997. gada 1. aprīlim nebija normatīvu, kas regulē būvatļaujas izsniegšanas kārtību. Tālaika projekti vienlaikus tika uzskatīti arī par atļauju realizēt būvniecības ieceri.
Ja projektā nebija noteikts, ka būvprojekta realizācijai ir jāsaņem būvatļauja vai projektā nebija konkrēts termiņš, līdz kuram īstenojams būvprojekts, tad to var uzskatīt par beztermiņa būvatļauju.
Jāņem vērā, ka jaunais būvniecības procesa regulējums – Ministru kabineta noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” – paredz maksimālo būvdarbu veikšanas laiku, kas ir astoņi gadi no atzīmes saņemšanas būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi (pieci gadi – būvēm, kurām tika novērtēta paredzētās darbības ietekme uz vidi).
Uz jautājumu, vai minēto normu var attiecināt uz padomju laikā būvētajām ēkām, D. Skalbe atbild, ka tas ir atkarīgs no tā, vai atļauju būvprojekta realizācijai var uzskatīt par terminētu vai beztermiņa. Ja atļauja būvprojekta realizācijai uzskatāma par beztermiņa, šo normu uz iepriekš minētajām ēkām nevar attiecināt.
Savukārt objektiem, kuru būvdarbi ir likumīgi uzsākti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un kuru projekta risinājumi atbilst attiecīgā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, un kuriem nepieciešams pagarināt vai atjaunot būvatļauju, būvvalde pagarina būvatļaujas derīguma termiņu līdz laikam, kas nepārsniedz būvatļaujā norādīto maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu.
Terminēto būvatļauju, kurās netika norādīts termiņš, kad ēka jānodod ekspluatācijā, maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums ir 2022. gada 1. oktobris, proti, astoņi gadi kopš noteikumu spēkā stāšanās.