SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
21. novembrī, 2019
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Būvniecība
1
67
1
67

Kā padomju laikā būvētu privātmāju nodot ekspluatācijā

Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Lita Krone, LETA

Vēl joprojām aktuāla ir līdz 90. gadu sākumam celto privāto dzīvojamo māju nodošana ekspluatācijā un ierakstīšana zemesgrāmatā. LV portāls skaidro, kādi normatīvi ir jāievēro un kādi dokumenti nepieciešami, lai to paveiktu.

īsumā
  • Robežšķirtne ir 1993. gada 5. aprīlis – līdz šim datumam celtajām ēkām būvvalde nepārvērtē būvniecības tiesiskumu, bet aprobežojas ar fakta esamību dabā.
  • Ja būvprojekta nav, bet būvvalde gūst pārliecību, ka ēka ir izbūvēta pirms 1993. gada, būvvaldei nav tiesiska pamata iepriekš pieņemt, ka konkrētā ēka ir patvaļīgas būvniecības objekts.
  • Ja persona vēlas saņemt aktu par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā un būvniecības dokumentācijas nav, tā ir jāgatavo no jauna. Taču šī ēka tiek vērtēta kā jaunbūve.
  • Ja gadu gaitā ir veiktas kādas pārbūves un ēka nav nodota ekspluatācijā, nepieciešams izstrādāt un būvvaldē saskaņot būvprojekta izmaiņu projektu.

Samērā daudzi LV portāla lasītāji uzdod jautājumus par to, kā nodot ekspluatācijā ēkas, kas celtas pirms vairāk nekā 30 gadiem, kā sakārtot šo ēku būvdokumentāciju un kā ierakstīt tās zemesgrāmatā. Ar šādu privātnamu nodošanu ekspluatācijā nereti saskaras arī Rīgas pilsētas būvvalde.

Robežšķirtne – 1993. gada 5. aprīlis

Rīgas pilsētas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Tiesiskā atbalsta nodaļas vadītāja Dace Skalbe uzsver, ka robežšķirtne ir 1993. gada 5. aprīlis. Likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 18. pants nosaka: ja fiziskā persona ēkas (būves) ieguvusi pirms 1993. gada 5. aprīļa un tai nav saglabājies īpašuma tiesības apliecinošs dokuments (līgums, apliecība par tiesībām uz mantojumu, akts par ēkas nodošanu ekspluatācijā un tamlīdzīgi dokumenti), ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā uz šīs personas vārda, pamatojoties uz pašvaldības vai Valsts zemes dienesta izziņu, kurā norādīts, uz kāda tiesiska pamata šī persona ieguvusi ēkas (būves).

“No minētās tiesību normas izriet, ka līdz 1993. gada 5. aprīlim veikto būvdarbu tiesiskumu nepārvērtē, pārbauda vienīgi būves īpašuma tiesību iegūšanu,” skaidro D. Skalbe. “Atbilstoši judikatūrā paustajām atziņām, pārvērtējot šādas būvniecības tiesiskumu, nāktos piemērot tābrīža likumdošanu, kā arī pārbaudīt ļoti senus notikumus. Likumdevējs apzināti ir norobežojies no iepriekš veiktās būvniecības tiesiskuma pārvērtēšanas, jo tas radītu tiesisko nestabilitāti un ievērojami apgrūtinātu īpašuma tiesību iegūšanu.”

Ja nav būvprojekta

1. piemērs. Dzīvojamā ēka, kura pabeigta 1989. gadā (to apliecina inventarizācijas akts), nav nodota ekspluatācijā un ierakstīta zemesgrāmatā. Pašvaldība apgalvo, ka nepieciešams būvniecības procesu ierosināt no jauna – lai ēku nodotu ekspluatācijā, vajadzīga jauna būvatļauja, jauns projekts utt.

Atbilde. Konkrētajā gadījumā ir svarīgi, vai būves cēlājiem ir saglabājies padomju laika būvprojekts. Ja būvprojekta nav, bet būvvalde gūst pārliecību, ka ēka ir izbūvēta pirms 1993. gada, būvvaldei nav tiesiska pamata iepriekš pieņemt, ka konkrētā ēka ir patvaļīgas būvniecības objekts. Ja persona vēlas saņemt aktu par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā un būvniecības dokumentācijas nav, tā ir jāgatavo no jauna. Taču šī ēka tiek vērtēta kā jaunbūve un tiek piemērotas visas normas, kas ir spēkā patlaban, piemēram, attiecībā uz pagaidu energoefektivitātes sertifikātu, skursteņslaucītāju atzinumu u. c. Iespējams, ka pēc jaunā pašvaldību teritoriālā plānojuma privātmāju apbūve šajā teritorijā nemaz nav iespējama. Vai arī ir problēmas ar sarkanajām līnijām – šajā teritorijā izbūvēts kaut kas tāds, ko tagad normatīvi vairs nepieļauj.

Līdz 1993. gada 5. aprīlim veikto būvdarbu tiesiskumu nepārvērtē, pārbauda vienīgi būves īpašuma tiesību iegūšanu.

Rīgas pilsētas būvvaldes rīcībā ir Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta uzturētās vēsturiskās topogrāfiskas informācijas planšetes no pagājušā gadsimta 70. un 80. gadiem, pēc kurām ir iespējams pārliecināties, vai ēka, kas atrodas uz zemesgabala, šajā laikā ir atradusies dabā.

Ja ir būvniecības dokumentācija

2. piemērs. Pagājušā gadsimta 80. gadu beigās uzbūvēts nams, kas nav nodots ekspluatācijā. Visa būvniecības dokumentācija ir saglabājusies, taču laika gaitā atsevišķās telpās veikta pārbūve un tās vairs neatbilst projektam. Kā rīkoties šādā gadījumā?

Atbilde. Ja pa šiem gadiem ir veikta pārbūve un ēka nav nodota ekspluatācijā, nepieciešams izstrādāt un būvvaldē saskaņot būvprojekta izmaiņu projektu. D. Skalbe: “Tam, kas ir uzbūvēts dabā, ir jāsakrīt ar to, kas ir būvniecības dokumentācijā.”

Jāņem vērā, ka būvprojekta izmaiņu projektu var izstrādāt tikai tiem būvprojektiem, kuriem ir saņemta būvatļauja. Projektu var izstrādāt arī tad, ja ir būvprojekta ģenerālplāna akcepts, kas vienlaikus uzskatāms par atļauju realizēt būvniecības ieceri.

Kādi dokumenti nepieciešami, lai ēku nodotu ekspluatācijā

Rīgas pilsētas būvvalde norāda: lai ēku nodotu ekspluatācijā, ir jāsakārto būvniecības dokumentācija.

  • Ir vajadzīgs būvprojekta autora atzinums par to, ka ēka atbilst projektam. Ja autors vairs nepraktizē, šādu atzinumu var sniegt jebkurš cits sertificēts arhitekts, kurš uzņemas pilnu atbildību par būvprojektu.
  • Valsts zemes dienestā jāsaņem kadastrālās uzmērīšanas lieta (agrāk to sauca par inventarizācijas lietu).
  • Svarīgs ir izpilduzmērījumu (topogrāfiskais) plāns ar pazemes komunikācijām un izbūvēto būvju horizontālās un vertikālās (parāda ēku augstumu) novietnes piesaistēm. Tajā jāiezīmē visas būves, ieskaitot žogu, un citi objekti, kas atrodas uz zemesgabala, piemēram, lieli koki un celiņi.
  • Kad nams uzbūvēts, vajadzīgs sertificēta elektriķa izsniegts elektroinstalācijas pārbaudes akts, kā arī sertificēta skursteņslauķa atzinums par dūmkanālu un ventilācijas kanālu stāvokli.
  • Ja māja ir apkurināma, paredzēta dzīvošanai visu gadu un ir siltināta, būvvaldei jāiesniedz energoefektivitātes pagaidu sertifikāts.
  • Būvvaldei jāiesniedz atzinumi no tehnisko noteikumu izdevējiem, kā arī līgums par sadzīves atkritumu izvešanu.
  • Pie mājas jābūt pastkastei, adreses plāksnītei un karoga turētājam/mastam.
  • Kopā ar šiem dokumentiem būvvaldē jāiesniedz apliecinājums par ēkas gatavību ekspluatācijai, aizpildot attiecīgu veidlapu.

Kas jāievēro, lai ierakstītu namu zemesgrāmatā

Būvvaldes pārstāve vērš uzmanību: pēc likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” akts par nodošanu ekspluatācijā nebūt nav vienīgais pamats, kas ļauj būvi ierakstīt zemesgrāmatā. Tiem, kas objektu grib ierakstīt zemesgrāmatā, saistošs ir šī likuma 17. pants, kas nosaka: ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā, pamatojoties uz vienu no šādiem dokumentiem:

  • valsts arhīva izziņu par ēku (būvju) vai zemes piederību 1940. gada 21. jūlijā, ja ēkas (būves) celtas līdz 1940. gada 21. jūlijam;
  • likumā noteikto institūciju izsniegto dokumentu par īpašuma tiesību atjaunošanu uz prettiesiski atsavinātām ēkām (būvēm);
  • noteiktā kārtībā apstiprinātu aktu par ēkas (būves) pieņemšanu ekspluatācijā;
  • rakstveida darījuma aktu par ēku (būvju) iegūšanu (ja darījums ir noslēgts līdz 1993. gada 28. februārim, kā arī citos likumā noteiktajos gadījumos tam jābūt notariāli apliecinātam);
  • apliecību par tiesībām uz mantojumu (līdz 1992. gada 31. decembrim);
  • tiesas spriedumu vai lēmumu, izņemot tiesas spriedumus, kas minēti likuma “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” 7. un 8. pantā;
  • aktu par ēku (būvju) iegūšanu izsolē tiesas ceļā (līdz 1995. gada 29. martam);
  • izrakstu no saimniecības grāmatas vai saimniecību uzskaites kartītes, ko izsniedzis valsts arhīvs vai pašvaldība un kas apliecina ēku (būvju) iegūšanu sakarā ar likumā noteiktajām mantiskajām attiecībām kolhoznieku sētā;
  • līgumu par ēku (būvju) iegūšanu valsts vai pašvaldības īpašuma privatizācijas rezultātā;
  • citu dokumentu, kas apliecina ēku (būvju) tiesisku iegūšanu.

Var būt beztermiņa būvatļauja

Būvvalde norāda, ka līdz 1997. gada 1. aprīlim nebija normatīvu, kas regulē būvatļaujas izsniegšanas kārtību. Tālaika projekti vienlaikus tika uzskatīti arī par atļauju realizēt būvniecības ieceri.

Ja projektā nebija noteikts, ka būvprojekta realizācijai ir jāsaņem būvatļauja vai projektā nebija konkrēts termiņš, līdz kuram īstenojams būvprojekts, tad to var uzskatīt par beztermiņa būvatļauju.

Jāņem vērā, ka jaunais būvniecības procesa regulējums – Ministru kabineta noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” – paredz maksimālo būvdarbu veikšanas laiku, kas ir astoņi gadi no atzīmes saņemšanas būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi (pieci gadi – būvēm, kurām tika novērtēta paredzētās darbības ietekme uz vidi).

Uz jautājumu, vai minēto normu var attiecināt uz padomju laikā būvētajām ēkām, D. Skalbe atbild, ka tas ir atkarīgs no tā, vai atļauju būvprojekta realizācijai var uzskatīt par terminētu vai beztermiņa. Ja atļauja būvprojekta realizācijai uzskatāma par beztermiņa, šo normu uz iepriekš minētajām ēkām nevar attiecināt.

Savukārt objektiem, kuru būvdarbi ir likumīgi uzsākti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un kuru projekta risinājumi atbilst attiecīgā laikposmā piemēroto normatīvo aktu prasībām, un kuriem nepieciešams pagarināt vai atjaunot būvatļauju, būvvalde pagarina būvatļaujas derīguma termiņu līdz laikam, kas nepārsniedz būvatļaujā norādīto maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu.

Terminēto būvatļauju, kurās netika norādīts termiņš, kad ēka jānodod ekspluatācijā, maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums ir 2022. gada 1. oktobris, proti, astoņi gadi kopš noteikumu spēkā stāšanās.

Labs saturs
67
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI