Ja vecāki nav rakstiski vienojušies par to, ka vienam no vecākiem (šajā gadījumā – bērnu mātei) ir atsevišķa aizgādība pār bērniem, tad šim vecākam nav tiesību bez otra vecāka piekrišanas mainīt bērna dzīvesvietas valsti. Tikai tad, ja vecāki ir noteikti vienojušies par to, ka viens no vecākiem drīkst ar bērniem pārcelties uz dzīvi ārzemēs, bērnus drīkst izvest no valsts.

Ja vecāki nevar vienoties par bērnu pārcelšanos uz dzīvi ārzemēs, tad tam vecākam, kurš vēlas ar bērniem pārcelties uz dzīvi ārzemēs (šajā gadījumā – mātei), ir jāiesniedz tiesā prasības pieteikums vai nu par atsevišķas aizgādības noteikšanu pār bērniem, vai arī par bērnu dzīvesvietas noteikšanu pie mātes, atļaujot bērniem dzīvot kopā ar māti ārpus Latvijas Republikas teritorijas.

Šajās lietās tiesa izvērtē, vai bērnu interesēm atbilst izbraukšana no valsts vai arī bērniem labāk palikt Latvijā. Tas vien, ka viens no vecākiem principa pēc nevēlas, lai bērni aizbrauktu, vēl nebūs noteicošais faktors. Tiesa novērtēs tādus aspektus kā valsts drošība, vecāka legālās darba un ienākumu gūšanas iespējas, bērna iespējas turpināt izglītību un attīstību atbilstoši savām spējām, bērna ieinteresētība pārcelties uz jauno valsti, bērna svešvalodu zināšanas vai spējas tās apgūt, konkrētie jaunās dzīvesvietas apstākļi, bērna iespējas saņemt medicīnisko aprūpi ārvalstīs, jaunā vide (piemēram, jaunā ģimene, kurā bērns dzīvos). Tie ir tikai daži no faktoriem, kurus tiesa vērtēs.

Noteikti jāvērtē bērna patiesās intereses konkrētajā lietā un jāmēģina pārcelšanās vai Latvijā palikšanas procesu organizēt tādējādi, lai bērnam palīdzētu tikt galā ar šīm vecāku dzīves pārmaiņām.

Ko nozīmē bērnu civiltiesiskā nolaupīšana

Ja nu tomēr viens no vecākiem, nesaņemot otra vecāka piekrišanu, ir pārcēlies ar bērniem uz dzīvi ārvalstīs, tad der zināt, ka palikušajam vecākam ir tiesības nekavējoties, bet ne vēlāk kā gada laikā, kopš notikusi prettiesiska bērna aizvešana, sniegt tiesā pieteikumu par bērnu atpakaļatdošanu.

Atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem šāda rīcība varētu tikt traktēta kā bērnu civiltiesiskā nolaupīšana. Šo jautājumu regulē Eiropas Savienības regula Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību, kā arī 1980. gada 25. oktobra Hāgas konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem, kas Latvijai ir saistoša kopš 2002. gada 1. februāra.

Hāgas konvencijas mērķis ir nodrošināt bērnu, kuri nelikumīgi aizvesti vai aizturēti kādā no valstīm, kas ir noslēgusi konvenciju, ātru atgriešanos un to, ka saskarsmes tiesības saskaņā ar vienas līgumslēdzējas puses likumiem tiek respektētas arī citās līgumslēdzējās pusēs. Turklāt saskaņā ar konvencijā noteikto bērnu aizvešana vai aizturēšana tiek uzskatīta par nelikumīgu, ja aizvešanas vai aizturēšanas brīdī persona viena pati vai kopīgi faktiski realizēja tiesības uz aizgādību vai būtu realizējusi, ja to nekavētu aizvešana vai aizturēšana.

Izskatot pieteikumu par bērna atgriešanu, tiesai ir jāņem vērā tās valsts normatīvais regulējums, no kuras bērns ticis prettiesiski aizvests. Izspriežot šo lietu kategoriju, tiesa nenosaka, ar kuru no vecākiem bērns turpmāk dzīvos kopā, jo pieteikuma apmierināšanas gadījumā bērns netiek šķirts no kāda vecāka, bet mātei vai tēvam, kurš ir prettiesiski aizturējis vai aizvedis bērnu, ir jāatgriežas valstī, kurā bijusi bērna pastāvīgā dzīvesvieta, un jāatrisina visi no aizgādības tiesībām izrietošie jautājumi.

Sīkāks izklāsts pieejams arī LV portāla publikācijās:

• “Kas jāzina par bērna izvešanu uz ārzemēm”;
• “Bērna patvaļīga aizvešana no vienas valsts uz citu: emocijas, likumi un rīcība”;
• “Bērna nolaupīšana: tiesas procesa dzirnas un tā dalībnieki”;
• “Nelikumīgi aizvests bērns – ko ņem vērā tiesa”.

No minētā izriet, ka nav pareizi un likumīgi izbraukt uz pastāvīgi dzīvi ārvalstī kopā ar bērniem, pirms ir panākta vienošanās ar bērnu tēvu par aizgādību. Bērna tēvam ir likumiskas tiesības un iespējas šādu rīcību apturēt. Par konkrētā gadījuma risināšanu vislabākās konsultācijas varētu sniegt zvērināts advokāts, kas praktizē ģimenes tiesību jautājumos.

Ņemot vērā, ka situācijas aprakstā minēts, ka bērna mātei ir bailes atgriezties mājās, vēršam uzmanību: ja bērna tēvs ir bijis vardarbīgs, sieviete var lūgt tiesu piemērot aizsardzības līdzekļus pret vardarbību, kas aizliegs personai kontaktēties un izmantot personas datus līdz noteiktam termiņam. Plašāka informācija LV portāla skaidrojumā par to, kā iesniegt tiesā prasību par pagaidu aizsardzību pret vardarbību (tai skaitā emocionālu).