Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Tiesas procesā nozīmīga loma ir bāriņtiesām, piespiedu izpildē – arī zvērinātam tiesu izpildītājam.
LV portāla infografika
Ir labi, ka bērnu nolaupīšanas starptautisko lietu skaits pēdējos gados gājis mazumā, taču arī trīs desmiti ir daudz, ja ņem vērā, ka ikviena no tām nes līdzi ģimenes drāmu, visskaudrāk skarot tieši to galvenās personas – bērnus. LV portālā jau publicēti skaidrojumi par kārtību, kā Latvijā notiek šo lietu ierosināšana, un pamatkritērijiem, ko, spriedumu taisot, ņem vērā tiesa.
Bāriņtiesas loma lietās par bērna prettiesisku aizturēšanu/aizvešanu:
Ja atbildētājs 30 dienu laikā neizpilda tiesas nolēmumu, tad sākas tā piespiedu izpilde, kurā piedalās tiesu izpildītājs, policijas, bāriņtiesas pārstāvji, iespējams, arī psihologs.
Ja kāds no vecākiem pret otra gribu ir aizvedis bērnu (vai bērnus) uz kādu ārvalsti vai pretēji – no ārzemēm ar viltu pārvedis vai aizturējis Latvijā, tad otrs no vecākiem, kas jūtas savās tiesībās aizskarts, pieprasījumu par bērnu atgriešanos var iesniegt gan Tieslietu ministrijā (TM), gan vērsties pilsētas/rajona tiesā ar lūgumu pieņemt lēmumu par pieprasījuma iesniegšanu vai attiecīgajās institūcijās ārvalstīs, kā arī - tieši vēršoties tās valsts, uz kuru bērns aizvests vai kurā aizturēts, centrālajā iestādē vai tiesā.
Konflikta risināšana sākas ar mediāciju
Svarīgs dalībnieks šādu konfliktu risināšanā un izskatīšanā ir bāriņtiesas. Rīgas Bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs saka: "Šajās lietās visi it kā esam vienā laivā, bet katrs gadījums tomēr vienmēr ir individuāls."
Viņš iezīmē trīs svarīgākos šo attiecību posmus, kuros piedalās bāriņtiesu speciālisti – no konflikta sākuma līdz tiesas nolēmuma izpildei.
Pirmais posms. Tie ir gadījumi, ko visticamāk nezina nedz Tieslietu ministrija, nedz tiesa un - pilnīgi noteikti - arī tiesu izpildītāji, stāsta bāriņtiesas priekšsēdētājs. Latvijas iedzīvotāji it bieži izlemj doties peļņā uz ārvalstīm. Taču mēdz būt tā, ka viens no vecākiem vēlas braukt projām, līdzi ņemot arī bērnus, bet otrs grib palikt dzimtenē kopā ar viņiem. Kad bērnu aizvešana jau pie sliekšņa, tiek meklēta palīdzība bāriņtiesā.
"Tad mēs pirmām kārtām piedāvājam mediāciju. Tas ir ļoti pateicīgs process pašā konflikta sākumā, un bieži vien pārrunu ceļā, pacietīgi izvērtējot visus "par" un "pret", tas arī visu atrisinās, un starp vecākiem tiek panākta vienošanās par abiem pieņemu rīcību. Šādu gadījumu ir diezgan daudz."
Taču ir citi, kad dzīvesbiedru viedokļu šķelšanās norisinās jau ārzemēs, un tad kāds no vecākiem ar vienu vai vairākām atvasēm (visbiežāk māte), dažkārt pat nebrīdinot otru pusi, pārrodas uz pastāvīgu dzīvi dzimtenē. Ne vienmēr bērnu tēvs samierināsies ar zaudējumu, un tad sākas cīņa, kas nepazīst žēlastības.
"Svarīgs dalībnieks šādu konfliktu risināšanā un izskatīšanā ir bāriņtiesas."
Otrais posms. Tas jau ir saistīts ar tiesvedības procesu. Ja bērns ir nelikumīgi atvests uz Latviju vai aizturēts šeit (kas saskaņā ar Hāgas konvenciju tiek kvalificēts kā bērna starptautiskā nolaupīšana), bāriņtiesa no centrālās iestādes (TM) saņem vēstuli - pieprasījumu ar pielikumiem. Šajā dokumentā ietilpst citas valsts institūciju pieprasījums, papildināts ar normatīvajiem aktiem, kas ir spēkā attiecīgajā valstī. Dokumenta pamatā ir viena no bērna vecākiem pieprasījums par bērna atgriešanos pastāvīgās dzīvesvietas valstī, un šie lūgumi ir gana konkrēti formulēti. Bāriņtiesas darbiniekiem jānoskaidro bērna atrašanās vieta, dzīves apstākļi, bērna aizvedēja viedoklis par konkrētās situācijas miermīlīga risinājuma iespējamību un bērna brīvprātīgu atgriešanos no Latvijas uz attiecīgo ārvalsti, no kuras bērns prettiesiski aizvests. Pieteikumu par pieprasījuma iesniegšanu Latvijai par bērna atgriešanos ārvalstī TM nosūta arī atbilstošai Latvijas pilsētas/rajona tiesai.
A.Krasnogolovs skaidro, ka konkrēti definētos ministrijas pieprasījumus bāriņtiesai izpildīt ir vienkāršāk, grūtāk vedas ar tiesas pieprasītās informācijas apkopošanu, jo ne vienmēr izprotams, tieši kādi fakti būs nepieciešami tiesas procesa gaitā.
"Vēl ir problēma – kā noskaidrot bērna viedokli, jo tas atkarīgs no viņa vecuma un brieduma. Piemēram, ja bērnam ir tikai divi gadi, to izdarīt diez vai varēs, tāpēc bāriņtiesa sagatavo pārskatu par novēroto. Tas tiesai var dot priekšstatu par iedzīvošanos pašreizējā vidē, par apdraudējuma iespējamību un citiem apstākļiem. Cenšamies to izdarīt tā, lai iespējami mazāk traumētu bērnu, kurš jau tāpat emocionāli ir pietiekami daudz cietis. Grūtības var radīt arī valodas barjeras. Noskaidrot bērna, kurš, piemēram, runā tikai lietuviski, domas būs sarežģīti. Psihologam to izdarīt ar tulka starpniecību arī būs teju neiespējami, jo jautājumi dažreiz ir ar smalki interpretējamu zemtekstu."
No tiesas procesa sākuma līdz lēmuma izpildei
Kā nosaka Civilprocesa likuma (CPL) 644.19pants, pieteikumu izskata tiesas sēdē 15 dienu laikā pēc lietas ierosināšanas, piedaloties iesaistītajām pusēm, un tiesas sēdē uzaicina piedalīties bāriņtiesas pārstāvi, kā arī noskaidro bērna viedokli, ja bērns ir spējīgs to formulēt, ņemot vērā viņa vecumu un brieduma pakāpi. Bāriņtiesai ir šā likuma 88.panta otrajā daļā noteiktās lietas dalībnieka tiesības.
"Jāsaprot, ka mēs piedalāmies ar informācijas, nevis atzinuma sniegšanu. Tāpēc ir svarīgi, lai tiesas procesā piedalītos tieši tas speciālists, kurš ar bērnu ir runājis vai bijis dzīvesvietā, jo tieši viņš var sniegt visprecīzāko un tieši vajadzīgo informāciju." Rīgas bāriņtiesas vadītājs stāsta – bijis arī tā, ka TM lūdz nodrošināt saskarsmi tam no vecākiem, kurš ieradies Latvijā un vēlas satikties ar bērnu. "Rīgā to varam nodrošināt gan kapacitātes, gan arī speciālistu ziņā. Domāju, ka ārpus galvaspilsētas varētu rasties sarežģījumi – kaut vai nodrošināt psihologa klātbūtni vai piemērotas telpas. Rīgā to varam, arī krīzes centru un NVO atbalsta veidolā. Ļoti svarīgs ir psihologa vērtējums - kā norisinājusies otra vecāka saskarsme ar bērnu. Lai gan mēs nelemjam jautājumu, pie kura no vecākiem bērns paliks, tas ir svarīgs arguments, ko tiesa vēlas vērtēt."
Tālāk seko bāriņtiesu līdzdalības trešais posms – tiesas lēmuma izpilde. CPL 644.19pantā ir noteikts: "Taisot lēmumu par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, tiesa norāda termiņu lēmuma labprātīgai izpildei un, ja iespējams, lēmuma labprātīgas izpildes kārtību. Termiņu lēmuma labprātīgai izpildei nosaka ne garāku par 30 dienām no lēmuma spēkā stāšanās dienas. Tiesa lēmumā brīdina atbildētāju — ja lēmums netiks izpildīts labprātīgi, tiks piemērots naudas sods un veikta piespiedu izpilde šajā likumā noteiktajā kārtībā, kā arī var tikt izlemts jautājums par kriminālprocesa uzsākšanu."
Tātad – ja tēvs vai māte, kas tiesā zaudējis, izvairās izpildīt tiesas lēmumu, sākas tā piespiedu izpilde.
Tiesas lēmuma piespiedu izpilde
Bāriņtiesu likuma 23.pantā noteiktais šķiet diezgan nežēlīgs: "Ja nolēmuma par bērna atgriešanos valstī, kurā ir viņa dzīvesvieta, piespiedu izpildes procesā (Civilprocesa likuma 74.3 nodaļa) bērnu nodod bāriņtiesas pārstāvim turpmāku darbību veikšanai un ja bērnu nav iespējams nekavējoties nogādāt uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta, bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis vienpersoniski pieņem lēmumu par:
1) bērna šķiršanu no ģimenes un nogādāšanu krīzes centrā vai citos drošos apstākļos un aizliegumu bērna vecākam vai citai personai, kas bērnu prettiesiski pārvietojusi vai aizturējusi, vai bērna tuviem radiniekiem izņemt bērnu no krīzes centra vai citiem drošiem apstākļiem;
2) atteikumu paziņot bērna vecākam vai citai personai, kas bērnu prettiesiski pārvietojusi vai aizturējusi, vai bērna tuviem radiniekiem bērna atrašanās vietu vai aizliegumu šīm personām satikties ar bērnu, kamēr tas uzturas krīzes centrā vai citos drošos apstākļos, ja šīs personas var apdraudēt nolēmuma turpmāku piespiedu izpildi un bērna sagatavošanu nogādāšanai atpakaļ uz valsti, kurā ir viņa dzīvesvieta."
"Ja tēvs vai māte, kas tiesā zaudējis, izvairās izpildīt tiesas lēmumu, sākas tā piespiedu izpilde."
"Rīgā tiesas lēmuma piespiedu izpildes "klasiskā veidā" nav bijis, taču ir citu pašvaldību bāriņtiesas, kas šādā procedūrā ir piedalījušās," stāsta A.Krasnogolovs. "Jāvērš uzmanība, ka ne tiesu izpildītājs, ne bāriņtiesa nevērtē, vai bērna interesēs ir atgriezties pie tēva vai mātes ārzemēs: mēs izpildām tiesas lēmumu. Tiesas lēmuma izpildē tad arī parādās vislielākās emocijas: bērni, protams, būs samācīti krist, skriet projām, kliegt, darīt vienalga ko, tikai neļauties svešajiem cilvēkiem. Tiesas lēmuma piespiedu izpildē piedalās tiesu izpildītājs, policijas, bāriņtiesas pārstāvji, iespējams, arī psihologs.
Plašsaziņas līdzekļos nereti atspoguļota informācija, ka notikusi bērnu brutāla raušana un plēšana bērnudārzos, skolās. Taču realitātē tas izskatās gluži citādāk: visi cenšas to izdarīt iespējami mierīgāk un vairāk bērna interesēs.
Diemžēl atbildētāja intereses ir pretējas: pēc iespējas sakaitēt situācijai, lai pierādītu, ka lēmums bijis nepareizs. Vienmēr ir jāsamēro emocionālais faktors un normatīvo aktu regulējums."
Tiesu izpildītājs: sarunas ilga sešas stundas
Tiesas lēmuma piespiedu izpildē svarīga loma ir tiesu izpildītājam. Zvērināts tiesu izpildītājs Jānis Stepanovs pauž šādu viedokli: "Bērnu izdošanas process ir ļoti sarežģīts. Cik lielam jābūt otrā vecāka gribasspēkam un vēlmei dabūt bērnu atpakaļ, cik daudz darba jāiegulda, lai svešā valstī panāktu, ka bērns atgriežas tajā valstī, kur viņš dzīvojis! Bet cilvēki to dara un cīnās. Jebkurā gadījumā ir jāsaprot - lielākoties šajos stāstos bērns diemžēl nav svarīgākais: vecāki viņu izmanto kā ieroci savstarpējo attiecību kārtošanai. Līdz ar to šajā karā visi ieroči ir atļauti. Es brīnos, kā bērns, izgājis visām tiesām cauri, pārcietis spiedienu, kad viņam stāsta, kas jāsaka un kā jārīkojas, to psiholoģiski varējis izturēt.
Turklāt tiesvedība nav ātra: galīgais lēmums netiek pieņemts nedz nedēļā, nedz mēnesī. Ir ļoti grūti aiziet pie mātes un pateikt – atdodiet bērnus! Manuprāt, psihologam šajā procesā visu laiku ir jābūt klāt, jo katrs solis ejams ārkārtīgi uzmanīgi un pārdomāti."
"Tiesas lēmuma izpildē parādās vislielākās emocijas."
J.Stepanovam bijusi viena tiesas lēmuma piespiedu izpildes lieta par bērnu pārrobežu nolaupīšanu, ko viņš uzņēmies nelabprāt. Tajā kā spriedzes filmā netrūka ne izsekošanas, ne bēgšanas, ne policijas klātbūtnes. Bet nebija viena – ar varu atņemtu bērnu. "Formāli bija divas iespējas: mēģināt māti pārliecināt, ka bērni tomēr jāatdod, un otra – vienkārši paņemt bērnus pie rokas. Es izvēlējos pārliecināt."
Sarunas, bāriņtiesas pārstāvjiem piedaloties, ilgušas stundas sešas. Šobrīd, kā liecinot pieejamā informācija, abu vecāku attiecības ir normalizējušās, bērni tālienē apciemoti, un atliek vien minēt – vai viņu mītnes valstī tiks ierosināta lietas izskatīšana pēc būtības, pie kura no vecākiem un kurā valstī bērniem galu galā būt, vai virsroku pār tiesas darbiem gūs jūtu inteliģence un būs miermīlīgs izlīgums.
Bērnu nolaupīšanas lietas vēlams koncentrēt vienā vietā
Šīs lietas, kā redzams no iepriekš paustā, ir emocionāli, psiholoģiski un juridiski sarežģītas. To liecina arī TM pilnvarotās pārstāves juristes Sintijas Daugules stāstītais par tiesas procesā spriestā niansēm, kuru dēļ viņa, pārstāvot vecākus, kam bērni nolaupīti, pārsūdz pirmās instances tiesas nolēmumus.
Ir svarīga ikviena – gan bāriņtiesas, gan tiesnešu, gan citu procesā iesaistīto dalībnieku – kvalifikācija un cilvēciskās īpašības. Kā var spriest pēc publiskajā telpā izskanējušiem faktiem, piemēram, ne visās bāriņtiesās strādā īpaši izglītoti un pieredzējuši speciālisti, kas spēj augsti profesionāli iesaistīties šādās lietās, ne visur būs pieejamas piemērotas telpas sarunu vešanai un bērnu izmitināšanai, par psihologa klātbūtni nemaz nerunājot. Arī tiesnešiem šādas lietas nav vienkārši izskatāmas.
Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina informē, ka TM pieņēmusi lēmumu virzīt grozījumus CPL, paredzot jurisdikciju saistībā ar bērnu nolaupīšanu koncentrēt pirmajā instancē Rīgā – Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā. "Pašlaik lietas, kas saistītas ar bērnu nolaupīšanu, ir izkaisītas visā valstī. Koncentrējot šīs lietas vienā tiesā, varētu īpaši apmācīt tikai dažus no tiesnešiem: pirmkārt, lietu skaits nav liels, otrkārt, tās tiešām prasa daudz darba, jo pretim ir Cilvēktiesību tiesa, Eiropas Savienības Tiesa, arī Eiropas cilvēktiesību standartu regulējums lielākoties svešvalodās. Hāgas Starptautisko privāttiesību konferences ietvaros ir izveidots starptautiskais tiesnešu tīkls, lai viņi savā starpā varētu komunicēt, apzināt aktuālāko praksi, piemēram, pārrunu vešanā. Arī TM deleģējusi vienu tiesnesi darbībai šajā tīklā. Tādējādi tiks ņemtas vērā arī starptautiskās rekomendācijas, kurās norādīts, ka ir vēlams, lai nolaupīšanas lietas koncentrētu vienā tiesā."
Augstākās tiesas senatora, Latvijas Universitātes profesora Kalvja Torgāna vadībā tapuši CPL komentāri, kuros aplūkotas arī divas likuma nodaļas, kas saistītas ar bērnu pārrobežu nolaupīšanu, analizējot arī tiesu līdzšinējo praksi šajā jomā.1
Taču vienlaikus TM arī norāda – vissvarīgākais tomēr būtu šādos konfliktos sagaidīt no vecākiem emocionālu inteliģenci, lai bērni netiktu psiholoģiski traumēti, kā arī izpratni par to, ka visas lietas ir atrisināmas tiesiskā ceļā, respektējot likumu normas.
1Civilprocesa likuma komentāri. III daļa (61.–86. nodaļa). Sagatavojis autoru kolektīvs. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2014, 1026 lpp.
