Šādā situācijā ir jārēķinās ar to, ka vīra īpašums viņa dzīves beigās kļūst par mantojumu, līdz ar to, tikai atsavinot īpašumu, tas viņa mūža beigās nekļūs par mantojumu.

Mantojumu var sadalīt ar testamentu pats mantojuma atstājējs. Ja īpašums nesastāda tik lielu mantojuma daļu, ka neatņemamās daļas tiesīgajiem nerodas aizskārums, tad var rakstīt mantojumu un problēmas neradīsies.

Ja īpašums ir tik vērtīgs, ka neatņemamās daļas tiesīgajiem ar īpašuma novēlēšanu citai personai tiek aizskartas tiesības uz neatņemamo mantojuma daļu, tad mantinieks varēs celt prasību tiesā un apstrīdēt šādu rīcību Civilprocesa likuma 30.¹ nodaļas noteiktajā kārtībā.

Ja atsavināsiet īpašumu, to uzdāvinot, iespējamas līdzīgas sekas, kā apdalot neatņemamās daļas tiesīgos ar testamentu. Citi atsavinājuma veidi, piemēram, pārdošana un maiņa, nav apstrīdami. Ja mantinieki vēlēsies celt prasību tiesā, tad dāvinājums, ar kuru mantojuma atstājējs atstās mantinieku bez neatņemamās daļas, nav pakļauts noilgumam, tomēr atbilstoši 1895. pantam un jaunākajām atziņām tiesību zinātnē šādā gadījumā vajadzētu piemērot noilgumu – nevajadzēt būt tā, ka iespējams apstrīdēt vairāk nekā 10 gadus senus dāvinājumus. Līdz šim tiesa nav piemērojusi noilgumu dāvinājuma līgumiem attiecībā uz mantojumu, un faktiski varēja apstrīdēt arī ļoti senus dāvinājuma līgumus.

Līdz ar to vēlamo var īstenot, noformējot īpašumu uz cita vārda, to atsavinot citā veidā, kurš nav dāvinājums, piemēram, noslēdzot pirkuma līgumu, maiņas līgumu u. c. Atbilstoši jaunākajām tiesību zinātnes atziņām arī ar dāvinājuma līguma palīdzību, ja līdz mantojuma atklāšanās brīdim paies vairāk nekā 10 gadi.

Šo problēmu var risināt tā, kā likumā ir paredzēts, – parakstot mantojuma atteikšanās līgumu ar potenciālo mantinieku, atgrūžot mantinieku, ja mantinieks atbilstoši Civillikuma 428. pantam nav pelnījis mantot, vai ievērojot neatņemamās daļas tiesīgā likumīgās tiesības uz mantojuma daļu.

Laulātajam arī ir neatņemamās daļas tiesības, līdz ar to pārējo mantinieku neatņemamās daļas kļūst mazākas, ja esat precējušies. Savukārt dzīvesbiedriem ar nereģistrētu laulību pēc likuma ir tādas pašas tiesības uz mantojumu kā svešiem cilvēkiem.

Vairāk informācijas arī šajā literatūras avotā: Kārkliņš K., Zīle K. Neatņemamās daļas tiesīgā prasījuma par neatņemamās daļas izdošanu noilgums dāvinājuma gadījumā. Latvijas Universitātes 77. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2019, 168.–180. lpp.