E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 1767
Lasīšanai: 8 minūtes
11
11

Valsts amatpersona un ierēdnis

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
04. janvārī, 2013
Edgars

Sakiet, lūdzu, kāda atšķirība starp valsts ierēdnis un valsts amatpersona?

A
atbild:
08. janvārī, 2013
Lidija Dārziņa
LV portāls

Vienā teikumā varētu atbildēt tā – visi ierēdņi ir valsts amatpersonas, bet ne visas amatpersonas ir ierēdņi.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma terminos (1.pantā) noteikts:
8) amatpersona - fiziskā persona, kura vispārīgi vai konkrētajā gadījumā ir pilnvarota pieņemt vai sagatavot pārvaldes lēmumu;
9) politiska amatpersona - amatpersona, kuru ievēlē vai ieceļ, pamatojoties uz politiskiem kritērijiem;
10) pārvaldes amatpersona - amatpersona, kura ir civildienesta ierēdnis vai iestādes darbinieks un kuru ieceļ amatā vai pieņem darbā, pamatojoties uz profesionāliem kritērijiem.

Valsts civildienesta likuma 3.pants definē, ka:
(1) Ierēdnis ir persona, kas tiešās valsts pārvaldes iestādē (turpmāk — iestāde), veido nozares politiku vai attīstības stratēģiju, koordinē nozares darbību, sadala vai kontrolē finanšu resursus, izstrādā normatīvos aktus vai kontrolē to ievērošanu, sagatavo vai izdod administratīvos aktus, sagatavo vai pieņem citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus.
(2) Ierēdnis specializētajā valsts civildienestā ir persona, kas šā panta pirmajā daļā minētās funkcijas veic diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, Valsts ieņēmumu dienestā, Valsts tiesu ekspertīžu birojā.
(3) Ministru prezidents, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs, Ministru prezidenta biedrs (turpmāk — ministrs), valsts ministrs, minēto amatpersonu biroju darbinieki (palīgi, padomnieki, preses sekretārs), kā arī parlamentārais sekretārs nav ierēdņi.

Likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4.pantā ir uzskaitījums, kas ir un kas uzskatāmas par valsts amatpersonām:
(1) Valsts amatpersonas ir:
1) Valsts prezidents;
2) Saeimas deputāts;
3) Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs, ministrs, īpašu uzdevumu ministrs, parlamentārais sekretārs;
4) Valsts prezidenta kancelejas vadītājs un viņa vietnieks, Saeimas Kancelejas direktors un viņa vietnieks;
5) Valsts prezidenta padomnieks, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra biroja vadītājs, padomnieks, konsultants un palīgs;
6) Latvijas Bankas prezidents, viņa vietnieks un Latvijas Bankas padomes loceklis;
7) valsts kontrolieris, Valsts kontroles padomes loceklis, Valsts kontroles revīzijas departamenta sektora vadītājs;
8) Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs;
9) Satversmes aizsardzības biroja direktors un viņa vietnieks;
10) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks, viņa vietnieki, centrālā aparāta nodaļu vadītāji un viņu vietnieki, teritoriālo nodaļu vadītāji un izmeklētāji;
11) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta priekšnieks un viņa vietnieks;
12) tiesībsargs un viņa vietnieks;
13) Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklis, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes loceklis;
14) pašvaldības domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks, kā arī pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs novada pašvaldībā;
15) pašvaldības domes deputāts;
16) valsts vai pašvaldības iestādes vadītājs un viņa vietnieks;
17) vispārējā un specializētā valsts civildienesta ierēdnis;
18) kapitālsabiedrības padomes loceklis, kurš pārstāv Latvijas valsts vai pašvaldības intereses kapitālsabiedrībā, vai valdes loceklis kapitālsabiedrībā, kurā valsts vai pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus;
19) valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis;
19.1) tādas kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurā vienas vai vairāku valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā kopumā vai atsevišķi pārsniedz 50 procentus, un tāds šādas kapitālsabiedrības padomes loceklis, kas pārstāv valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības intereses;
20) valsts vai pašvaldības kapitāla daļas turētāja pārstāvis un tā pilnvarota persona;
21) tiesnesis, prokurors, zvērināts notārs un zvērināts tiesu izpildītājs;
22) Nacionālo bruņoto spēku profesionālā dienesta karavīrs;
24) publiskā iepirkuma komisijas loceklis;
25) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi.

(2) Par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus valsts vai pašvaldības institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības izdot administratīvos aktus, kā arī veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā, vai tiesības rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu, tai skaitā finanšu līdzekļiem.

(2.1) Par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kuras, pildot amata pienākumus valsts drošības iestādēs, veic vismaz vienu no šādām darbībām:
1) izlūkošanu;
2) pretizlūkošanu;
3) operatīvo darbību;
4) izlūkošanas, pretizlūkošanas vai operatīvās darbības ceļā iegūtās informācijas apstrādi, analīzi vai aizsardzību.

(2.2) Par valsts amatpersonām uzskatāmas tās personas, kuras, pildot amata pienākumus Eiropas Savienības vai ārvalstu finanšu atbalsta vadībā iesaistītajās institūcijās, veic vismaz vienu no šādām darbībām:
1) pilda uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kuras nav to tiešā vai netiešā pakļautībā;
2) pieņem lēmumu par iesniegto projektu vai projekta iesniegumu;
3) pieņem tādu lēmumu, kas skar piešķirtā finanšu atbalsta izlietojumu.

(2.3) Par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kuras ieņem ostu valdes priekšsēdētāja, ostas pārvaldnieka vai ostas valdes locekļa amatu. Privātajās ostās nodarbinātās personas uzskatāmas par valsts amatpersonām tikai tad, ja to paredz šā panta trešā daļa.

(3) Par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kuras pilda amata pienākumus ārpus valsts vai pašvaldības institūcijām, ja tām saskaņā ar normatīvajiem aktiem pastāvīgi vai uz laiku valsts vai pašvaldība ir deleģējusi kādu no šā panta otrajā daļā minētajām funkcijām.

(4) Tādas kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurā vienas vai vairāku valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā kopumā vai atsevišķi pārsniedz 50 procentus, un tāds šādas kapitālsabiedrības padomes loceklis, kurš pārstāv valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības intereses, nav uzskatāms par valsts amatpersonu, ja attiecīgā kapitālsabiedrība reģistrēta ārvalstī. Interešu konflikta novēršanu šo kapitālsabiedrību valdes vai padomes locekļu darbībā normatīvajos aktos un statūtos noteiktajā kārtībā un apjomā nodrošina valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība, kurai minētajā ārvalstī reģistrētajā kapitālsabiedrībā pieder kapitāla daļas.

KNAB Korupcijas novēršanas nodaļas galvenais speciālists Alvils Strīķeris publikācijā „Jāprecizē valsts amatpersonas statuss” („Jurista Vārds” Nr.50 (749); 2012.gada 11.decembris), skaidrojot biroja izstrādātos grozījumus likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” un paredzētos precizējumus 4. un 18.pantā attiecībā uz amatpersonu statusa noteikšanu un rīcības ar valsts un pašvaldības mantas un finanšu līdzekļu definējumu, norāda: „Šobrīd spēkā esošā likuma normās, konkrēti 4.panta otrajā daļā, lietotie termini (par deleģēto administratīvo aktu izdošanas, uzraudzības, kontroles un sodīšanas funkciju veikšanu kā valsts amatpersonas statusa kvalificējošo pazīmi) neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likumā lietotajiem terminiem, kas saistīti ar valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu. Taču jāatceras, ka likums stājās spēkā pirms Valsts pārvaldes iekārtas likuma pieņemšanas, ar ko ir izskaidrojama šāda terminu neatbilstība.

Praksē šī terminu neatbilstība par deleģēto funkciju un valsts pārvaldes uzdevumu deleģējuma izpildi rada vairākas neskaidrības un pieļauj, ka uz lielu skaitu personu, kuras faktiski pilda valsts deleģētos pārvaldes uzdevumus, netiek attiecināts valsts amatpersonas statuss, kas nozīmē arī likuma nepiemērošanu attiecībā uz tām.”

Labs saturs
11
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 30 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU