Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Valsts amatpersonu deklarācijas ir informācijas avots ne tikai kontrolējošām iestādēm, bet arī sabiedrībai.
FOTO: www.sxc.hu
Valsts amatpersonu pienākumu deklarēt mantisko stāvokli paredz likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Valsts amatpersonām deklarācijas jāiesniedz ik gadu, kā arī stājoties amatā un atstājot amatu. Deklarācijas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Ir izņēmumi – valsts drošības iestādēs strādājošie deklarācijas iesniedz Satversmes aizsardzības biroja direktoram, Korupcijas un novēršanas biroja (KNAB) priekšnieks - Ministru prezidentam vai viņa pilnvarotai personai.
Kuras ir un ir uzskatāmas par valsts amatpersonām, detalizēti uzskaitīts likuma 4.pantā. Tie ir valsts vadītāji un valsts iestāžu vadība (Valsts prezidents, Saeimas deputāti, Ministru prezidents, Latvijas Bankas prezidents, Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļi u.c.), tiesneši, prokurori, zvērināti notāri un zvērināti tiesu izpildītāji, ierēdņi, karavīri un militārie darbinieki, iekšlietu sistēmas amatpersonas, pašvaldību deputāti un pašvaldību iestāžu amatpersonas, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību amatpersonas, arī tādās kapitālsabiedrībās, kur valstij vai pašvaldībai pieder vairāk nekā puse kapitāla.
Deklarēšanas pieredzes uzsvari: sabiedrības uzraudzība, korupcijas novēršana
Finanšu ministrijas kopīgi ar KNAB valdībai sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas lietderību un turpmāko pieeju valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanā", kas 19.aprīlī izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē, analizēti līdzšinējās deklarēšanas rādītāji kopš 1997.gada, kad deklarēšanu ieviesa. Tātad aplūkots pusotrs gadu desmits.
No 1997.gada līdz 2011.gada 31.decembrim, saskaņā ar VID Valsts amatpersonu deklarāciju informācijas sistēmā (VADIS) reģistrētajiem datiem, iesniegtas un apstrādātas 961 179 valsts amatpersonu deklarācijas.
Likumā noteiktais pienākums valsts amatpersonām iesniegt šo deklarāciju un to publiskā pieejamība nodrošina atklātību par valsts amatpersonu mantisko stāvokli un tā izmaiņām, saistībām, darījumiem, ienākumiem un ienākumu gūšanas avotiem, valsts amatpersonu radiniekiem un darījumu partneriem, valsts amatpersonu ieņemamajiem amatiem, saimniecisko darbību un pilnvarojumu izpildi, uzsvērts ziņojumā.
Praksē vērojami gadījumi, kad augsta līmeņa valsts amatpersonas pēc atklātībā nākušiem faktiem par nesakritībām ir daudzkārt labojušas savas deklarācijas. Tātad publisks nosodījums un sabiedrības uzraudzība ir nozīmīgāki nekā sodi, kas tiek piemēroti par valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtības neievērošanu vai par nepatiesu ziņu norādīšanu.
"15 gados – gandrīz miljons valsts amatpersonu deklarāciju."
Valsts amatpersonu deklarēšanās sistēmai ir būtiska nozīme kontrolē un koruptīvu noziedzīgu nodarījumu atklāšanā, jo saskaņā ar likuma 29.panta trešajā daļā noteikto, ja valsts amatpersona nesniedz ar likumu pilnvarotās institūcijas vai valsts amatpersonas pieprasītās ziņas par mantas, tai skaitā finanšu līdzekļu, gūšanas avotiem vai nevar pamatot ienākumu vai mantisko labumu gūšanu no tiesiska avota, tiek prezumēts, ka valsts amatpersona ir guvusi ar šo likumu aizliegtu mantu, tai skaitā finanšu līdzekļus, un šo faktu slēpj no valsts.
Ir jāsaglabā līdz šim iedibinātais mehānisms, pretējā gadījumā tiks mazināta pretkorupcijas sistēmas efektivitāte un apgrūtināta koruptīvu noziedzīgu nodarījumu atklāšana un izmeklēšana, uzsvērts ziņojumā.
KNAB un VID kompetences sadalījums
Ziņojumā ir norāde, ka VID un KNAB vairākus gadus nav varējuši vienoties par kompetences sadalījumu saistībā ar valsts amatpersonu deklarācijās norādāmo ziņu patiesuma pārbaudi.
Saskaņošanas procesā KNAB un VID ir vienojušies, ka, pildot katrai institūcijai likumā noteiktās funkcijas valsts amatpersonu deklarāciju pārbaudē, lai nodrošinātu valsts amatpersonu saukšanu pie administratīvās atbildības:
Atbildība – amatpersonām un iestāžu vadītājiem
Amatpersonām ir noteikta atbildība par deklarāciju neiesniegšanu, nepatiesām ziņām un citiem pārkāpumiem. Kā liecina ziņojumā izklāstītie fakti (saskaņā ar VID informāciju no 2002. līdz 2011.gadam), pārkāpumi ir dažādi, piemēram, 353 amatpersonu lietu materiāli nosūtīti VID Finanšu policijas pārvaldei izvērtēšanai saistībā ar kriminālprocesa uzsākšanu, 86 lietu materiāli nosūtīti KNAB par iespējamu interešu konfliktu. Kopš 2010.gada, kad VID ieviesta fizisko personu riska analīzes sistēma RASA, tajā iekļauj arī informāciju no valsts amatpersonu deklarācijām gan par pašu valsts amatpersonu, gan par citu fizisko personu, kuru tā ir deklarējusi kā savu darījumu partneri. Desmitiem amatpersonu pieprasītas papildu deklarācijas, bet 45 veikti nodokļu auditi, kuru rezultātā papildus aprēķināti 1 162 792 lati.
Savukārt KNAB saņem daudz iesniegumu gan no plašsaziņas līdzekļiem, gan iedzīvotājiem par valsts amatpersonu iespējamiem pārkāpumiem. Saistībā ar šo iesniegumu un sūdzību izskatīšanu kopš 2003.gada veiktas pārbaudes par 5462 valsts amatpersonām. Birojs ir sācis 1226 administratīvo pārkāpumu lietas. Lielākā daļa valsts amatpersonu pie atbildības sauktas par valsts amatpersonas amata pilnvaru īstenošanu interešu konflikta situācijā.
Likumā ir noteikti arī valsts vai pašvaldības institūcijas vadītāja pienākumi un atbildība – iesniegt valsts amatpersonu sarakstus un to grozījumus.
KNAB savas darbības laikā vairākkārt ir pārliecinājies, ka institūcijās atsevišķiem darbiniekiem, iespējams, apzināti netiek noteikts valsts amatpersonas statuss, lai uz tiem netiktu attiecināti likumā noteiktie ierobežojumi un aizliegumi, tai skaitā pienākums aizpildīt un iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju, tādējādi liedzot iespēju ne tikai kontrolējošām institūcijām vērtēt šo personu darbības likumību, bet arī sabiedrībai iepazīties ar tai svarīgu informāciju.
Kopš 2003.gada birojs 295 gadījumos nosūtījis informāciju VID pārbaudei, vai šajās institūcijās strādājošo personu neiekļaušana valsts amatpersonu sarakstos ir bijusi atbilstoša likuma prasībām, un nodrošinātu, lai visas valsts amatpersonas iesniegtu valsts amatpersonu deklarācijas. Par personu neiekļaušanu valsts amatpersonu sarakstos VID sodījis 19 valsts vai pašvaldības institūcijas vadītājus.
Skaita korekcija - karavīrus varētu atbrīvot
Izvērtējot iespēju pārskatīt plašo deklarāciju iesniedzēju loku, ziņojumā ieteikts, ka no valsts amatpersonu deklarācijas iesniegšanas pienākuma varētu atbrīvot Nacionālo bruņoto spēku kadetus, profesionālā dienesta karavīrus un militāros darbiniekus, Valsts policijas koledžas, Valsts robežsardzes koledžas, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas studentus, kā arī citas Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas sistēmas amatpersonas, kuru kompetencē neietilpst tiesības sagatavot vai izdot administratīvos aktus, veikt kontroles, uzraudzības, sodīšanas vai izziņas funkcijas, kā arī kuras nav pilnvarotas rīkoties ar valsts (vai pašvaldības) mantu un finanšu līdzekļiem.
Šobrīd atbilstoši VID datiem Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas sistēmā reģistrētas 18 559 valsts amatpersonas. Pārskatot deklarāciju iesniedzēju loku, to skaitu varētu samazināt par 50%, tas ir, apmēram 9000 amatpersonām.
Jāprecizē nosacījumi
Vienlaikus norādīts, ka, ievērojot deklarēšanās nozīmīgumu, nav atbalstāma būtiska valsts amatpersonu loka, kā arī valsts amatpersonas deklarācijā ietverto ziņu apjoma sašaurināšana. Taču būtu lietderīgi precizēt deklarācijā norādāmo ziņu apjomu, tai skaitā papildinot to ar ziņām, kuras šobrīd fiziskām personām ir jāiesniedz atbilstoši Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumam.
FM un KNAB ziņojumā valdībai ierosināts precizēt kritērijus, lai nerastos domstarpības par valsts amatpersonas statusa piemērošanu personām, kas faktiski rīkojas ar publiskiem finanšu līdzekļiem, it īpaši pašvaldībās un tajās kapitālsabiedrībās, kas daļēji vai pilnībā pieder valstij un pašvaldībām, kā arī nevalstiskajās organizācijās.
Izslēdzama informācija par radinieku dzīvesvietu
Ziņojumā paskaidrots, ka likumā noteiktais pienākums valsts amatpersonai deklarācijā norādīt informāciju par savu radinieku (laulātā, vecāku, brāļu, māsu un bērnu, kas sasnieguši 18 gadu vecumu) deklarēto dzīvesvietas adresi ir pretrunā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumā un Informācijas atklātības likumā noteikto regulējumu, kas paredz fizisko personu pamattiesības un brīvības aizsardzību, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību.
Tāpēc ierosināts no likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izslēgt informāciju par valsts amatpersonas radinieku deklarēto dzīvesvietas adresi un personas kodu.
VID kavētājiem atgādina
Valsts amatpersonām kārtējā gada deklarācija par 2011.gadu bija jāiesniedz līdz 2012.gada 2.aprīlim.
VID Sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Evita Teice-Mamaja LV portālu informēja, ka saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju kārtējās valsts amatpersonu deklarācijas par 2011.gadu bija jāiesniedz 55 099 valsts amatpersonām, tas izriet no valsts un pašvaldību institūciju vadītāju iesniegtajiem valsts amatpersonu sarakstiem.. Līdz 20.aprīlim VID bija saņemtas 54 464 kārtējās valsts amatpersonu deklarācijas par 2011.gadu jeb 98,8% no iesniedzamo deklarāciju skaita.
VID izsūtīs atgādinājuma vēstules tām valsts amatpersonām, no kurām nav saņemtas ne deklarācijas, ne iesniegums par to, ka tām objektīvu iemeslu dēļ nav bijis iespējams iesniegt deklarāciju. Katrs gadījums, kad amatpersona ir nokavējusi deklarācijas iesniegšanas termiņu, tiekot vērtēts individuāli, ņemot vērā kavējuma apstākļus. Valsts amatpersonas, kuras iesniedz deklarācijas pēc noteiktā termiņa bez attaisnojošiem iemesliem, tiek sauktas pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.27 pantu.
"Atsevišķiem darbiniekiem, iespējams, apzināti netiek noteikts valsts amatpersonas statuss."
Saskaņā ar likumā noteikto pienākumu publicēt valsts amatpersonu deklarācijas elektroniskā veidā VID izveidojis publiskojamo datubāzi, kurā, sākot ar 2000.gadu, tiek publicētas visu valsts amatpersonu iesniegto deklarāciju publicējamās daļas.
Tātad katrs iedzīvotājs VID mājaslapā sadaļā "VID publiskojamo datu bāze" var apskatīties arī iepriekšējo periodu amatpersonu deklarācijas.
Kad kļūst publiski pieejamas tās, kas ir iesniegtas par 2011.gadu? Kā skaidro VID pārstāve, valsts amatpersonas savas deklarācijas iesniedz tikai elektroniskā veidā, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Pēc deklarāciju saņemšanas VID speciālisti pārbauda, vai deklarācija iesniegta noteiktajā termiņā un vai aizpildīta noteiktajā kārtībā, un pēc tam to akceptē.
Saskaņā ar likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 26.panta sesto daļu Valsts prezidenta, Saeimas deputātu, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministru, īpašu uzdevumu ministru, parlamentāro sekretāru un republikas pilsētu domju deputātu deklarācijās norādītos publiskojamos datus VID akceptē ne vēlāk kā mēneša laikā, bet pārējo valsts amatpersonu deklarācijās norādītos publiskojamos datus - ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc to iesniegšanas VID.
