Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 370. pantam kriminālprocesu ir pamats uzsākt tikai tad, ja ir noticis noziedzīgs nodarījums, savukārt noziedzīga nodarījuma jēdziens ir ietverts Krimināllikumā.

Krimināllikuma 6. pantā noteikts, ka noziedzīgs nodarījums ir tikai tāds, par kuru ir paredzēta atbildība Krimināllikumā. Sarunvalodā noziedzīgus nodarījumus bieži (no Krimināllikuma viedokļa nepareizi) sauc vienkārši par noziegumiem, tomēr atbilstoši Krimināllikuma 7. pantam noziegums ir tikai viens no noziedzīgu nodarījumu veidiem, un šajā gadījumā varētu būt runa arī par kriminālpārkāpumu, tāpēc vidusmēra lasītāja skaidrībai jāpiemin, ka turpmāk lietošu šo visaptverošo terminu “noziedzīgs nodarījums”.

Kaut arī šajā gadījumā varam redzēt iespējamas krāpšanas pazīmes, par ko ir paredzēts sods (Krimināllikuma 178. vai 180. pants), tomēr, lai varētu atzīt, ka ir nodarīts noziedzīgs nodarījums, ir jābūt visām tā sastāva pazīmēm. Ja kādas sastāva pazīmes nav, tad kriminālprocesu nāksies izbeigt atbilstoši Kriminālprocesa likuma 377. panta 3. punktam vai, visticamāk, tas netiks uzsākts.

Ja nav pamata kriminālprocesam, ir svarīgi noteikt, vai jums ir jāvēršas tiesā civilprocesuālā kārtībā. Bet nav būtiski, vai persona ir izdarījusi vienu vai vairākus noziedzīgus nodarījumus, jo katrs noziedzīgs nodarījums ir sodāms pats par sevi, tomēr citu cietušo vēlme vērsties policijā, lai risinātu krāpšanu, būtu ļoti vēlama. Latvijā bieži policija nevēlas ierosināt kriminālprocesu maza apmēra lietās; ar to var nākties saskarties arī šajā lietā. Par prettiesisku atteikumu ierosināt kriminālprocesu bez pamata vairāk lasiet atbildē “Kriminālprocesa obligātuma princips”.

Vairākas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes šajā gadījumā nav apšaubāmas, tomēr nepieciešamās noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, par kurām šajā gadījumā varētu būt šaubas, ir noziedzīga nodarījuma subjektīvā puse – vai persona ir aizņēmusies naudu un nespēj to atmaksāt vai arī ieguvusi to ar domu nekad neatdot – un objektīvā puse: vai persona ieguvusi naudu, “ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu” vai bez šādiem gribas trūkumiem. Tiesā dažkārt ir atzītas par vainīgām personas, kuras ir aizņēmušās naudu, zinot, ka to neatdos, un izlietojušas aizņemto naudu neatbilstoši tam nolūkam, kādēļ aizņēmās, tomēr tas ir jāpierāda.

Civillikuma 2352.1. pants nosaka: tiesības uz atlīdzinājumu ir tikai par prettiesisku goda un cieņas aizskārumu; attiecībā uz šādu informāciju nav paredzēts, ka tā būtu prettiesiska, bet neslavas celšana ir definēta Krimināllikuma 157. pantā; neslavas celšana Krimināllikumā ir iespējama tikai ar nepatiesām ziņām.