Atbilstoši Krimināllikuma 63. pantam sodāmība kriminālprocesā ir noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas notiesāšanas vai soda noteikšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā tiesas vai prokurora priekšrakstā par sodu noteiktajā soda izciešanas laikā, kā arī pēc tam līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai likumā noteiktajā kārtībā. 

Persona uzskatāma par sodītu no notiesājoša sprieduma spēkā stāšanās brīža vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas. Savukārt par nesodītām atzīstamas: 

• personas, kuras atbrīvotas no soda ar tiesas spriedumu vai attaisnotas; 

• personas, kurām iestājies likumā paredzētais notiesājoša sprieduma izpildīšanas noilgums; 

• nosacīti notiesātas personas – gadu pēc pārbaudes laika beigām, bet papildsoda piemērošanas gadījumā – gadu pēc papildsoda izciešanas laika beigām. Ja nosacīti notiesātajai personai tiek izpildīts piespriestais sods, sodāmības dzēšanas termiņu aprēķina, ņemot vērā faktiski izciesto sodu; 

• pēc viena gada – personas, kuras izcietušas īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu; 

• pēc diviem gadiem – personas, kuras izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ne ilgāku par trim gadiem; 

• pēc pieciem gadiem – personas, kuras izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par trim gadiem, bet ne ilgāku par pieciem gadiem; 

• pēc astoņiem gadiem – personas, kuras izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par pieciem gadiem, bet ne ilgāku par desmit gadiem; 

• pēc desmit gadiem – personas, kuras izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par desmit gadiem. 

Sodāmības dzēšanas termiņu skaita no dienas, kad persona pilnībā izcietusi pamatsodu un papildsodu. Papildsoda – mantas konfiskācijas – izpilde neietekmē sodāmības dzēšanas termiņa skaitīšanu. 

Normatīvo aktu bāzē ir vairāk nekā 50 dažādu nozaru likumu, kuros noteikti ierobežojumi par tīši izdarītu noziedzīgu nodarījumu. 

Par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts kaitīgs nodarījums (darbība vai bezdarbība), kas paredzēts Krimināllikumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods. 

Saskaņā ar Krimināllikuma 7. pantu atbilstoši personas vai sabiedrības interešu apdraudējuma raksturam un kaitīgumam noziedzīgi nodarījumi iedalāmi kriminālpārkāpumos un noziegumos: 

• kriminālpārkāpums ir nodarījums, par kuru Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no 15 dienām, bet ne ilgāku par trim mēnešiem (īslaicīga brīvības atņemšana), vai vieglāka soda veids; 

• mazāk smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim mēnešiem, bet ne ilgāku par trim gadiem, kā arī nodarījums, kas izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par astoņiem gadiem; 

• smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par trim gadiem, bet ne ilgāku par astoņiem gadiem, kā arī nodarījums, kas izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par astoņiem gadiem; 

• sevišķi smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par astoņiem gadiem, vai mūža ieslodzījums. 

Kriminālatbildība par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē noteikta Krimināllikuma 262. pantā. 

Izvērtējot soda smagumu, ņem vērā, vai noziegums bijis tīšs vai aiz neuzmanības. Sodāmību par noziedzīgiem nodarījumiem aiz neuzmanības vairākās nozarēs neņems vērā, jo pārsvarā likumos ir aizliegumi vai ierobežojumi par tīšu noziedzīgu nodarījumu. Proti, parasti ierobežojumus saista ar tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, bet, piemēram, tiesnešiem un prokuroriem ņem vērā arī sodāmību par noziedzīgiem nodarījumiem aiz neuzmanības. 

Piemēram, tiesības strādāt par pedagogu noteiktas Izglītības likuma 48. pantā. Turpretī ierobežojumi strādāt par pedagogu noteikti Izglītības likuma 50. pantā. Minētā panta pirmās daļas 1. punkts paredz, ka par pedagogu nevar strādāt persona, kas sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot gadījumu, kad pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas Izglītības kvalitātes valsts dienests izvērtējis, vai tas nekaitē izglītojamo interesēm, un atļāvis šai personai strādāt par pedagogu. 

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izglītības iestādes vadītājs pārliecinās, vai pastāv ierobežojumi personai strādāt par pedagogu, kā arī kārtību, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja šādai personai strādāt par pedagogu nekaitēs izglītojamo interesēm. 

Savukārt tiesības kļūt par zvērinātu advokātu ir noteiktas Latvijas Republikas Advokatūras likuma 14. pantā, bet minētā likuma 15. pants paredz, ka par zvērinātiem advokātiem nevar uzņemt personas: 

• kuras neatbilst minētā likuma 14. panta prasībām; 

• pār kurām nodibināta aizgādnība; 

• pret kurām ir pasludināts un tiek veikts fiziskās personas maksātnespējas process; 

• kuras kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu atzītas par aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem; 

• pret kurām kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata; 

• kuras sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas; 

• kuras agrāk izdarījušas tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas; 

• kurām ar tiesas spriedumu kriminālprocesā atņemtas tiesības ieņemt advokāta amatu vai šā likuma 14. panta pirmās daļas 6. punktā norādītos amatus; 

• kuras, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atceltas no tiesneša, zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta tiesu izpildītāja palīga, zvērināta notāra vai zvērināta notāra palīga amata, izslēgtas no zvērinātu advokātu vai zvērinātu advokātu palīgu skaita vai atlaistas no prokurora amata, kamēr no disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši pieci gadi; 

• kuru nodarbošanos Latvijas Zvērinātu advokātu padome ētisku apsvērumu dēļ atzinusi par nesavienojamu ar zvērināta advokāta stāvokli sabiedrībā; 

• kuras ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas, citas valsts iestādes vai valsts (pašvaldības) kapitālsabiedrības dienestā, izņemot mācībspēkus izglītības iestādēs un personas, kas veic juriskonsulta pienākumus saskaņā ar līgumu, vai nav izpildījušas minētā likuma 42. panta prasības; 

• kuras ieguvušas parādnieka statusu saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu. 

Tas nozīmē: ja persona tika sodīta par auto vadīšanu alkohola reibumā kriminālprocesa ietvaros, tad viņa nākotnē nevarēs strādāt par pedagogu, jo bijusi sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot gadījumu, ja pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas Izglītības kvalitātes valsts dienests izvērtējis, ka tas nekaitē izglītojamo interesēm, un ļāvis konkrētajai personai strādāt par pedagogu. 

Ja persona tika sodīta par auto vadīšanu alkohola reibumā kriminālprocesa ietvaros, viņa nākotnē nevarēs strādāt par advokātu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, jo bijusi sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. 

Prasības, kas noteiktas citām profesijām, jāmeklē attiecīgās nozares likumā. Piemēram, ja interesē dienests Valsts policijā vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, informācija jāmeklē Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā. Turpretī, ja ir vēlme kļūt par zvērinātu notāru, tad informācija jāmeklē Notariāta likumā u. tml.