Pāreja uz divu veidu cietumiem soda izpildi padarīs efektīvāku, un notiesātais varēs ātrāk nonākt soda izciešanas režīma pakāpē, kurā iespējams intensīvāk iesaistīties resocializācijas pasākumos.
FOTO: Ivars Soikāns, LETA.
2024. gada 1. septembrī stājās spēkā vērienīgi grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā, kuri paredz pāreju uz divu veidu cietumu sistēmu, kā arī citus būtiskus brīvības atņemšanas soda izpildes regulējuma pilnveidojumus, kas soda izpildes procesu padarīs raitāku un efektīvāku.
Likumprojekta “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” anotācijā norādīts, ka to mērķis ir veikt būtiskas izmaiņas esošajā brīvības atņemšanas iestāžu sistēmā, kā arī noteikt citus svarīgus Latvijas Sodu izpildes kodeksa (turpmāk – Kodekss) regulējuma pilnveidojumus.
Atbilstoši grozījumiem, kas stājās spēkā 1. septembrī, būtiskākās izmaiņas, kuras veiktas Kodeksā, ir:
Līdz šim notiesātie brīvības atņemšanas sodu izcieta triju veidu brīvības atņemšanas iestādēs (piecos dažādos režīmos):
No 2024. gada 1. septembra notiesātie, kuri ir pilngadīgi, brīvības atņemšanas sodu izcieš divu veidu brīvības atņemšanas iestādēs (trīs režīmos):
“Attiecīgā pāreja soda izpildi padarīs efektīvāku, notiesātajam būs iespējas ātrāk nonākt soda izciešanas režīma pakāpē, kurā iespējams intensīvāk iesaistīties resocializācijas pasākumos. Turklāt arī administratīvo resursu patēriņš minētajā sistēmā ir mazāks,” norāda Tieslietu ministrija (TM).
Papildus TM skaidro, ka mērķis pārejai uz divu veidu cietumu sistēmu (slēgtais un atklātais cietums) ir veidot raitāku soda izpildi un panākt ātrāku notiesātā nokļūšanu tajā soda izciešanas režīma pakāpē, no kuras iespējama nokļūšana atklātajā cietumā un var pretendēt uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu, kurā iespējama intensīvāka resocializācija.
Kā vēstīts likumprojekta anotācijā, Kodeksā noteikta virkne izmaiņu, kas izriet no pārejas uz divu veidu cietumu sistēmu notiesātajiem, kuri ir pilngadīgi, piemēram, paredzēti jauni notiesāto grupēšanas nosacījumi, tos iedalot pēc izdarītā nozieguma smaguma, piespriestā soda ilguma, soda veida un vainas formas.
Ievērojot izdarītā noziedzīgā nodarījuma smagumu un piemēroto sodu, jaunajā divu veidu cietumu sistēmā noteiktām pilngadīgo notiesāto kategorijām paredzēta soda izciešanas uzsākšana arī slēgtā cietuma augstākajā pakāpē.
TM uzsver – iespēja soda izciešanu uzsākt slēgtā cietuma augstākajā pakāpē novērsīs situāciju, ka lielākā daļa notiesāto sodu uzsāk slēgtā cietuma zemākajā pakāpē, kur ir vismazākā iespēja iesaistīties resocializācijā.
Tāpat Kodeksā noteikts princips, ka notiesātais:
Jaunā sistēma nodrošina adekvātas reakcijas iespēju uz notiesātā uzvedību, vienlaikus saglabājot izdevību notiesātajam atkārtoti virzīties soda progresīvās izpildes sistēmā.
Ar grozījumiem saglabāti jau iepriekš pastāvošie pamatprincipi notiesāto virzībai soda progresīvās izpildes sistēmā, nosakot, ka tā būs atkarīga no izciestās soda daļas, uzvedības un sasniegtajiem resocializācijas rezultātiem (t. sk. resocializācijas plāna izpildes), pausts likumprojekta anotācijā.
TM paskaidro, ka līdz reformai notiesātie nevarēja nokļūt uz vieglāku soda izciešanas režīmu (cietumu vai pakāpi), ja viņiem bija spēkā esošs sods par izdarītu pārkāpumu.
Veiktās izmaiņas Kodeksā attiecīgo periodu uz pusi samazina. “Konkrētais nosacījums attiecas uz visiem notiesātajiem visos cietumos,” akcentē TM.
Saskaņā ar iepriekš minēto turpmāk:
Sistēma paredz raitāku soda izpildi, jo notiesātie, kuri soda izciešanu uzsāks slēgtā cietuma zemākajā pakāpē, atklātajā cietumā varēs nonākt pēc puses no soda izciešanas, savukārt tie, kas soda izciešanu uzsāks slēgtā cietuma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā varēs nonākt jau pēc vienas ceturtdaļas no soda izciešanas.
Tas nozīmē ātrāku notiesātā nokļūšanu tādā soda izciešanas režīma pakāpē, kurā iespējama intensīvāka resocializācija un nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana.
Notiesātajam ievērojot un izpildot noteiktos kritērijus, viņš varēs ātrāk nonākt atklātajā cietumā, kur ir plašākas iespējas, piemēram, strādāt algotu darbu, mācīties ārpus ieslodzījuma vietas.
Anotācijā uzsvērts, ka jaunā divu veidu cietumu sistēma būs labvēlīga arī visiem notiesātajiem, kuri jau patlaban izcieš sodu.
Proti, no 2024. gada 1. septembra notiesātie var lūgt izvērtēšanas komisijā izvērtēt jautājumu par soda izpildes režīma mīkstināšanu, ja viņi atbilst visiem Kodeksā noteiktajiem kritērijiem (piemēram, izciesta paredzētā soda daļa u. tml.).
TM informē, ka jaunais regulējums paredz arī citus risinājumus raitākai soda izpildei, kā, piemēram, pilnveidoti organizatoriskie jautājumi, uz mūžu notiesāto iespējas izciest sodu, notiesāto resocializācijas process, regulējums par notiesāto pienākumiem, atrodoties ārpus brīvības atņemšanas iestādes.
Turpmāk Kodeksā tiek noteikts, ka notiesātajam, kuram brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks devis atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju:
Kā norāda TM, spēkā stājušās izmaiņas paredz pāreju uz divu veidu cietumu sistēmu, tomēr reforma skar tikai pilngadīgās notiesātās personas: “Grozījumi nemaina kārtību, kādā sodu uzsāk izciest nepilngadīgie un personas, kuras noziedzīgu nodarījumu izdarīja, būdamas nepilngadīgas.”
Izmaiņās noteikta individualizēta pieeja to pilngadīgo notiesāto turpmākajai virzībai jaunajā divu veidu cietumu sistēmā, kuri soda izciešanu uzsāka audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem un, atrodoties tajā, sasniedza pilngadību.
“Grozījumi paredz iespēju minētos notiesātos pēc pilngadības sasniegšanas pārvietot ne tikai uz slēgtā cietuma augstāko pakāpi, bet arī atklāto cietumu,” paskaidro TM.
Jaunie noteikumi par notiesāto sadalījumu brīvības atņemšanas iestādēs vai soda izciešanas režīma pakāpēs attiecas uz notiesātajiem, kuri soda izciešanu uzsāka pēc 2024. gada 1. septembra.
Ar visām Kodeksā veiktajām izmaiņām var iepazīties šeit.
