Latvijas nodokļu normatīvie akti nereglamentē darījumu pušu civiltiesiskās attiecības, tas ir – līguma veids ir darījuma partneru ziņā.

Pakalpojumu apliecinoši dokumenti ir līgumi, rēķini, čeki, darbu pieņemšanas nodošanas akti, maksājuma uzdevumi, konta izdrukas u. c.

Rēķinu par pakalpojumiem izraksta pakalpojumu sniedzējs. Pakalpojumu saņēmējam saskaņā ar rēķinu, kā arī vienošanos ar pakalpojumu sniedzēju ir jāsamaksā rēķinā norādītā summa.

Atbilstoši Latvijas likumam “Par grāmatvedību”, izrakstot attaisnojuma dokumentu – rēķinu – par pakalpojumu, fiziskajai personai jānorāda savi rekvizīti, tas ir, vārds, uzvārds, personas kods un adrese.

Sniedzot pakalpojumu, arī ārzemju uzņēmumam, nodokļu maksāšanas pienākumi ir atkarīgi no fiziskās personas līguma veida un no tā, kādi nodokļu maksāšanas noteikumi izriet no līguma. Ja sniegsiet pakalpojumus citas valsts uzņēmumam, tajā arī jāuzzina viņu prasības rekvizītiem rēķinā.

Likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosaka kritērijus, saskaņā ar kuriem fiziskās personas darbība uzskatāma par saimniecisko darbību:

• darījumu regularitāte un sistemātiskums – vismaz trīs darījumi gadā vai vismaz pieci darījumi trijos gados;
• ieņēmumi no darījuma pārsniedz 14 229 eiro gadā (izņemot ienākumus no personiskā īpašuma pārdošanas (piemēram, personisko lietu – mēbeļu, apģērba un citu lietu – pārdošanas);
• darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu daudzums norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību.