Labdien! Esmu dzīvokļa īpašniece 13 dzīvokļu mājā. Māju kopš 2017. gada apsaimnieko viena dzīvokļu īpašnieku pilnvarota persona (privātpersona) uz pilnvarojuma līguma pamata. Šobrīd ir radušās pamatotas aizdomas par nepārskatāmu līdzekļu izlietojumu un likumdošanas pārkāpumiem: pārvaldnieks pieprasa veikt apsaimniekošanas maksājumus skaidrā naudā, neizsniedzot normatīvajiem aktiem atbilstošus attaisnojuma dokumentus (rēķinus ar rekvizītiem, kvītis). Netiek sniegtas gada atskaites par ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī netiek uzrādīts uzkrājuma fonda atlikums. Ēka atrodas vizuāli un tehniski sliktā stāvoklī (ir bīstamas plaisas konstrukcijās), taču nekādi remontdarbi netiek veikti. Vēlamies ar citiem īpašniekiem dibināt biedrību, lai pārņemtu mājas pārvaldīšanu savās rokās. Lūdzu sniegt skaidrojumu, kādi ir pirmie tiesiskie soļi, lai oficiāli atsauktu pilnvarojumu personai, kura nepilda Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma prasības. Kā jārīkojas, ja pārvaldnieks atsakās nodot mājas lietu un iedzīvotāju uzkrātos līdzekļus jaunizveidotajai biedrībai? Vai īpašniekiem ir tiesības apturēt maksājumus skaidrā naudā, ja netiek izsniegti tiesiski pamatoti rēķini?
Atbilde sagatavota sadarbībā ar Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociāciju “Mājoklis”.
Skaidro asociācijas biedre, namu pārvaldniece Ingrīda Levko: “Lai pārvaldniekam, kas nepilda savus pienākumus, oficiāli atsauktu pilnvarojumu, dzīvokļu īpašnieku kopībai ir jārīkojas saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu un Dzīvokļa īpašuma likumu:
Ja pārvaldnieks atsakās nodot mājas lietu un līdzekļus
Pārvaldniekam ir likumā deleģēts pienākums kārtot un nodot mājas lietu, kas ietver visus būtiskos dokumentus par ēkas uzturēšanu un īpašnieku lēmumiem. Pārvaldniekam kopības līdzekļi ir jāglabā nošķirti, rīkojoties ar krietna un kārtīga pārvaldnieka rūpību. Viņam nav tiesību šos līdzekļus izmantot savu zaudējumu segšanai.
Ja pašreizējais pārvaldnieks atsakās nodot mājas dokumentāciju vai uzkrātos līdzekļus, tad kopība var celt prasību tiesā par dokumentācijas un finanšu līdzekļu piespiedu nodošanu. Pārvaldnieks ir personiski atbildīgs pret kopību par pienākumu neizpildi.
Par maksājumu apturēšanu
Attiecībā uz maksājumu apturēšanu situācijā, kad netiek izsniegti tiesiski pamatoti rēķini, norādāms, ka maksāšanas pienākums dzīvokļa īpašniekam saglabājas. Saskaņā ar Senāta judikatūru (lieta SKC-109/2019) rēķina neizsniegšana neatbrīvo dzīvokļa īpašnieku no pienākuma segt pārvaldīšanas izdevumus. Pienākums segt izdevumus izriet no Dzīvokļa īpašuma likuma 10. panta un kopīpašuma būtības.
Pārvaldnieka pienākums ir nodrošināt rēķinu sagatavošanu. Ja tie netiek izsniegti vai nav pamatoti, tas ir uzskatāms par pārvaldnieka pienākuma neizpildi, par ko var piedzīt zaudējumus, bet tas nedod tiesības neveikt maksājumus.
Lai izvairītos no parādu uzkrāšanās un tiesvedības riskiem, ieteicams maksājumus veikt ar bankas pārskaitījumu uz mājas lietā norādīto vai pēdējo zināmo norēķinu kontu, norādot maksājuma mērķi. Maksāšana skaidrā naudā bez tiesiska rēķina un kvīts ir riskanta, jo var būt grūti pierādīt maksājuma faktu.
Ja pārvaldnieks ignorē likuma prasības, tad ieteicams fiksēt katru pārkāpumu un pēc iespējas ātrāk pabeigt pārņemšanas procesu, lai jaunizveidotā biedrība varētu pārņemt kontroli pār finanšu plūsmām.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 200 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
