E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 17237
Lasīšanai: 6 minūtes
3
3

Ģimenes maksātnespējas procesa piemērošana ir tiesas kompetencē

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
11. jūnijā, 2019
Aija

Labdien! Vēlos noskaidrot, vai varu uzsākt maksātnespējas procesu. Kredīts 100 000 EUR apmērā tika ņemts mājas celtniecībai 2007. gadā. Daudzu apstākļu dēļ kredītu ar laiku vairs nevarējām maksāt. Līdz ar to īpašums tika atņemts un pārdots. Mans dēls arī bija ņēmis 50 000 EUR kredītu dzīvokļa iegādei, arī īpašums atņemts. Mēs viens otram esam galvotāji. Tagad esmu pensionāre ar 125 EUR pensiju. Dēls ir nodokļu maksātājs. Vai šādā gadījumā varam pieteikt ģimenes maksātnespēju? Cik gadu laikā varam šo procesu pabeigt?

A
atbild:
05. jūlijā, 2019
Maksātnespējas administrācija
Alla Ličkovska, Juridiskā departamenta direktora vietniece

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) savu viedokli sniedz, ņemot vērā no jautājuma izrietošos faktiskos apstākļus.

Maksātnespējas likuma 5. panta pirmajā daļā noteikts, ka fiziskās personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apmierināt kreditoru prasījumus no parādnieka mantas un dot iespēju parādniekam, kura manta un ienākumi nav pietiekami visu saistību segšanai, tikt atbrīvotam no neizpildītajām saistībām un atjaunot maksātspēju. Līdz ar to, ja parādnieka saistību dzēšanas procedūra ir sekmīgi pabeigta, parādnieks tiek atbrīvots no visām neizpildītajām saistībām (izņemot no Maksātnespējas likuma 164. panta ceturtajā daļā minētajām saistībām, piemēram, prasījumiem par uzturlīdzekļu samaksu, prasījumiem no neatļautas darbības u. c.).

Maksātnespējas likuma 127. panta pirmā daļa nosaka: fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt jebkura fiziskā persona, kura pēdējo sešu mēnešu laikā ir bijusi Latvijas Republikas nodokļu maksātājs un kurai ir finansiālas grūtības. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 129. panta pirmās daļas 3. punktu parādniekam var piemērot fiziskās personas maksātnespējas procesu, ja šai personai nav iespēju nokārtot parādsaistības, no kurām vismaz vienas parādsaistības pamatā ir neizpildīta blakus saistība vai solidāra saistība starp parādnieku un personu, kura sastāv ar parādnieku radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei, ja tā pārsniedz 5000 eiro.

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 131. panta pirmās daļas 2. punktu un 133. panta pirmās daļas 3. punktu fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu tiesai parādnieks var iesniegt kopā ar personu, kura sastāv ar parādnieku radniecībā vai svainībā līdz otrajai pakāpei. Tāpat, lai iesniegtu “ģimenes maksātnespējas procesa” pieteikumu, starp parādnieku un viņa radinieku jāpastāv vismaz vienai neizpildītai kopīgai blakus saistībai vai solidārai saistībai.

“Ģimenes maksātnespējas procesā” piemērojami fiziskās personas maksātnespējas procesa noteikumi. Tā kā ne Maksātnespējas likumā, ne Civilprocesa likumā nav iekļauts “ģimenes maksātnespējas procesa” turpmākas norises regulējums, tad pēc pasludināšanas maksātnespējas process attiecībā uz katru personu tiek turpināts kā atsevišķs process un attiecībā uz katru personu tiek individuāli piemērotas Maksātnespējas likuma D sadaļas un Civilprocesa 46.nodaļas tiesību normas. Vienlaikus saskaņā ar Civilprocesa likumu jautājuma izlemšana par fiziskās personas maksātnespējas procesa, arī “ģimenes maksātnespējas procesa” piemērošanu ir vienīgi tiesas kompetencē.

Tā kā katram parādniekam saskaņā ar Maksātnespējas likumu tiek īstenota atsevišķa bankrota procedūra un pasludināta atsevišķa saistību dzēšanas procedūra, katra parādnieka maksātnespējas procesa ilgums var būt atšķirīgs.

Bankrota procedūras laikā tiek realizēta visa parādnieka manta un no tās realizācijas iegūtie līdzekļi novirzīti kreditoru prasījumu apmierināšanai. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma 111. panta sesto daļu visa parādnieka manta jāpārdod sešu mēnešu laikā no procesa pasludināšanas brīža un šo termiņu var pagarināt vēl par sešiem mēnešiem.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 155. pantam fiziskās personas saistību dzēšanas plāna īstenošanas termiņu parādnieks nosaka, ņemot vērā paredzamos ienākumus saistību dzēšanas procedūrā. Saistību dzēšanas plāna termiņš ir atkarīgs no parādnieka ienākumu apjoma un tā, cik lielu daļu no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, parādnieks var segt.

Ja parādnieks saistību dzēšanas procedūras laikā no savas gribas neatkarīgu apstākļu dēļ nav spējīgs segt Maksātnespējas likuma 155. panta otrajā un trešajā daļā noteikto saistību apmēru (vismaz 20% no kopējām saistībām), fiziskās personas saistību dzēšanas plānā paredz, ka kreditoru prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem pēc nodokļu samaksas, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī pirms nodokļu samaksas, proti, 143,33 eiro. Šādā gadījumā saistību dzēšanas plāna termiņš no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas var būt viens gads (ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas nepārsniedz 30 000 eiro) vai divi gadi (ja parādnieka kopējās saistības pēc bankrota procedūras pabeigšanas ir no 30 001 eiro līdz 150 000 eiro).

Oficiālu tiesību normu iztulkojumu var sniegt tikai likumdevējs vai tā īpaši pilnvarota institūcija, savukārt normatīvie tiesību akti MKD šādas tiesības neparedz. Atbildē sniegtā tiesību normu interpretācija ir informatīva un tai piemīt vienīgi ieteikuma raksturs.

Sīkāku informāciju varat meklēt arī LV portāla publikācijās:

Fiziskās personas maksātnespēja. Parādniekam jābūt godprātīgam (I);

Fiziskās personas maksātnespēja. Parādniekam jābūt godprātīgam (II).

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 62 jautājumus. Vairāk par e‑konsultāciju sniegšanu
Iepazīsti e-konsultācijas