Saskaņā ar Arhīvu likuma 1.pantu arhīviskā vērtība ir dokumenta informatīvais nozīmīgums vai šā dokumenta pierādījuma vērtība, ko izvērtē Arhīvu likumā noteiktajā kārtībā.

Arhīvu likuma 8.pants reglamentē dokumenta arhīviskās vērtības noteikšanu, saskaņā ar ko dokumenta arhīvisko vērtību nosaka attiecīgā dokumenta izvērtēšanas procesā, ievērojot šādus kritērijus:
1) dokuments atspoguļo publiskās pārvaldes darbības, valsts politikas veidošanu un īstenošanu;
2) dokuments ir ilgstoši izmantojams institūcijas vai privātpersonas pienākumu un tiesību īstenošanai un aizsardzībai;
3) dokumentam ir vēsturiska, sabiedriska, kultūras vai zinātniska nozīme;
4) dokumenta izcelsme un ārējās īpatnības;
5) dokuments atspoguļo notikuma vai fakta īpašo raksturu;
6) dokumenta autora nozīmīgums.

Arhīvu terminoloģijas rokasgrāmatā skaidrots, ka dokumenta arhīvisko vērtību nosaka iespēja izmantot tajā ietverto informāciju uzziņu un pētnieciskajam darbam.

Ministru kabineta noteikumi Nr.748 „Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi” noteic publisko dokumentu un arhīvu pārvaldības kārtību institūcijās; kritērijus dokumentu glabāšanas termiņa noteikšanai; dokumentu arhīviskās vērtības noteikšanas kārtību; tehniskās prasības dokumentu saglabāšanai institūciju arhīvos.

Grāmatvedības uzskaiti uzņēmumos veic saskaņā ar likumu „Par grāmatvedību”. Šī likuma 10.pants nosaka, ka uzņēmuma attaisnojuma dokumentus, grāmatvedības reģistrus, inventarizācijas sarakstus, gada pārskatus un grāmatvedības organizācijas dokumentus sistemātiski sakārto un saglabā uzņēmuma arhīvā.

Glabāšanas laiks ir
• gada pārskatiem – līdz uzņēmuma reorganizācijai vai darbības izbeigšanai, ciktāl citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi;
• inventarizācijas sarakstiem, grāmatvedības reģistriem un grāmatvedības organizācijas dokumentiem – 10 gadi;
• attaisnojuma dokumentiem par darbiniekiem aprēķināto mēnešalgu (darba samaksu) ar sadalījumu pa gadiem un mēnešiem – 75 gadi;
• pārējiem attaisnojuma dokumentiem – 5 gadi.

Ja uzskaite tiek kārtota elektroniski, jānodrošina noteiktais datu glabāšanas laiks. Par uzņēmuma arhīva saglabāšanu ir atbildīgs uzņēmuma vadītājs.

Ja uzņēmums tiek reorganizēts vai tā darbība izbeigta, turpmāko uzņēmuma arhīva glabāšanas kārtību nosaka likvidācijas komisija (likvidators) vai uzņēmuma vadītājs, saskaņojot to ar Latvijas Nacionālo arhīvu.

Tātad no normatīvajiem aktiem izriet, ka uzņēmuma darbības laikā dokumenti jāglabā uzņēmuma izveidotā arhīvā, bet Latvijas Nacionālajā arhīvā tie var nonāk tad, ja uzņēmums tiek reorganizēts vai beidz darbību.