“Tā dēvētās dzīvokļu īpašnieku biedrības ir parastas biedrības, kuru darbību regulē Biedrību un nodibinājumu likums. Tādējādi biedrība, ko dibinājuši dzīvokļu īpašnieki, pati par sevi bez dzīvokļu īpašnieku kopsapulces pilnvarojuma nav tiesīga lemt ne par vienu jautājumu, kas saistīts ar daudzdzīvokļu mājas kopīpašuma apsaimniekošanu. To var darīt tikai dzīvokļu īpašnieki savā kopsapulcē vai aptaujas veidā. Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pantā ir skaidri noteikts, kādu jautājumu izlemšana ir dzīvokļu īpašnieku kompetencē,” skaidro Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš. “Bet arī dzīvokļu īpašnieku kopība drīkst lemt tikai par jautājumiem, kas nav regulēti normatīvajos aktos.”

Tieslietu ministrija saistībā ar biedrības biedru sapulces vai valdes lēmumiem LV portālā ir publicējusi skaidrojumu “Dzīvokļu īpašnieku biedrībām nav no citām biedrībām atšķirīga juridiskā statusa”, kurā cita starpā teikts: “Jautājumos, kuros biedrība ir pilnvarota rīkoties un pieņemt lēmumus dzīvojamās mājas īpašnieku vārdā, lēmumus var pieņemt arī biedrības valde vai biedru sapulce. Savukārt biedrības kā pārvaldnieka lēmumi, kuri ir pieņemti ārpus pilnvarojuma robežām vai kuru pieņemšanai pilnvarojums vispār nevar pastāvēt, jo tas ir ārpus pašas kopības kompetences robežām vai likumā noteiktām ekskluzīvām tiesībām par konkrēto jautājumu lemt kopībai, nav spēkā (Civillikuma 2302. pants).