Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 29.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka darba devēja pienākums ir aprēķināt, ieturēt un iemaksāt budžetā algas nodokli no darbiniekam izmaksātajām summām.

Atbilstoši likuma 3.panta otrajai daļai algas nodokļa maksātāja mēneša apliekamais ienākums ir viņa mēneša ienākums, izņemot šā likuma 9.pantā minētos neapliekamos ienākumus, no kura tiek atskaitīti:
- attaisnotie izdevumi;
- maksātāja mēneša neapliekamais minimums;
- likuma 13.pantā noteiktie atvieglojumi.

Likuma 13.pants nodokļa maksātājam paredz nodokļa atvieglojumus par apgādībā esošām personām un papildu atvieglojumus invalīdiem un politiski represētām personām. Neapliekamais minimums un atvieglojumi ir piemērojami tajā ienākuma gūšanas vietā, kurā ir iesniegta algas nodokļa grāmatiņa, kas nodrošina pareizu minēto atvieglojumu piemērošanu.
Ministru kabineta 2012.gada 3.janvāra noteikumu Nr.21 „Kārtība, kādā izsniedzama algas nodokļa grāmatiņa” 13.punkts nosaka, ka, uzsākot darba attiecības, nodokļa maksātājs darba līguma darbības pirmajā dienā grāmatiņu neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojumu piemērošanai iesniedz darbavietā, kuru tas uzskata par galveno algota darba ienākuma gūšanas vietu.

Tādējādi, ja darbinieks ir iesniedzis darba devējam algas nodokļa grāmatiņu, darba devēja pienākums ir aprēķināt nodokli no algota darba ienākumiem, ņemot vērā neapliekamo minimumu un atvieglojumus par apgādībā esošām personām, pamatojoties uz ierakstiem algas nodokļa grāmatiņā.