Katra laulātā atsevišķa manta ir tā, ko laulātais laulības laikā ieguvis bez atlīdzības, – tātad arī dāvinājums. Izrietoši to pie laulības šķiršanas nedala – tā būs sievas atsevišķā manta.

Pēc Civillikuma 119. panta dāvinājumu var atsaukt apdāvinātā rupjas nepateicības dēļ. Par apdāvinātā nepateicību jāatzīst dāvinātāja rupji apvainojumi vārdos vai darbos, viņam tīši nodarīts svarīgs mantisks zaudējums un viņa dzīvības apdraudējums, kā arī viņa atstāšana bezpalīdzības stāvoklī, ja bijis iespējams viņam palīdzēt. Taču tas jāpierāda, kas ne vienmēr ir viegli izdarāms.

Civillikuma 1924. pants nosaka, ka “laulātais dāvinātājs var atsaukt pēc saderināšanās vai laulības laikā izdarītu dāvinājumu:

1. ja apdāvinātais laulātais mirst, neatstājot lejupējos;
2. ja laulības iziršanu ar savām darbībām veicinājis tikai apdāvinātais;
3. ja laulība atzīta par neesošu un dāvinot dāvinātājs atvainojami maldījies par laulības esamību.

Tiesību atsaukt dāvinājumu var izlietot tikai pats dāvinātājs viena gada laikā, skaitot šā panta pirmās daļas 1. punktā norādītajā gadījumā no apdāvinātā nāves dienas, 2. punktā norādītajā gadījumā — no dienas, kad stājies spēkā spriedums, ar kuru laulība šķirta, vai kad notārs taisījis laulības šķiršanas apliecību, bet 3. punktā norādītajā gadījumā – no dienas, kad stājies spēkā spriedums, ar kuru laulība atzīta par spēkā neesošu. Nosacījumi, kas aprobežo dāvinātāja tiesību atsaukt dāvinājumu, nav spēkā”.

Lai iegūtu izvērstu konsultāciju tieši Jūsu gadījumā, ieteiktu vērsties pie kvalificēta jurista.