Vīram ir divi bērni no pirmās laulības un divi bērni ar tagadējo sievu. Pirms laulības vīrs ir iegādājies dzīvokli. Laulībā ar sievu kopīgi ir iegādāta māja, kas ir uz vīra vārda. Neskaidrs ir jautājums, kā īpašumi (dzīvoklis un māja) tiek dalīti šķiroties un kā – vīra nāves gadījumā. Šķiroties – dzīvoklis un puse no mājas paliek vīram, otra puse no mājas – sievai. Vīra nāves gadījumā – vai sievai paliek puse no mājas + piektā daļa no dzīvokļa + piektā daļa no vīra mājas puses? Vai arī tikai viena piektā daļa no kopīgās mājas un viena piektā daļa no dzīvokļa? Vai bērniem no tēva mantojumā paliek viena piektā daļa no viņa mājas puses vai no visas mājas?
| Vēršam uzmanību, ka šajā atbildē sniegtā tiesību normu interpretācija ir informatīva. |
Nav iespējams sniegt precīzu atbildi uz jautājumu, jo gan laulības šķiršanas gadījumā, gan arī nāves gadījumā jāņem vērā dažādas nianses atbilstoši faktiskajai situācijai. Piemēram, laulātie var noslēgt laulāto mantisko attiecību līgumu un vienoties par mantas sadali. Arī attiecībā uz mantošanu jāņem vērā, ka mantot var pēc likuma, līguma un testamenta (Civillikuma 390. pants), kas nozīmē, ka, tikai atklājoties mantojumam, varēs precīzi zināt, kā notiks mantošana, jo, piemēram, ar testamentu mantojuma atstājējs visu īpašumu var novēlēt vienam no bērniem (ar nosacījumu izmaksāt pārējiem neatņemamās daļas tiesīgajiem viņu neatņemamās daļas naudā). Tāpat no mantojuma var atteikties. Tā arī jāņem vērā, ka dzīves laikā (un arī sastāvot laulībā) vīrs var brīvi rīkoties ar savu atsevišķo mantu – pārdot, dāvināt, noslēgt uztura līgumu utt.
Civillikuma 89. pants noteic, ka katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi viņam pirms laulības, tāpat arī to mantu, ko viņš iegūst laulības laikā kā atsevišķu mantu. Viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā darbības palīdzību, ir abu laulāto kopīga manta; šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās. Ja kādas vienam laulātajam piederošas mantiskas vērtības laulības laikā atvieto ar citām, pēdējās ir šā laulātā manta.
Ja starp laulātajiem nepastāv strīds, tad laulību iespējams šķirt pie zvērināta notāra un labprātīgi vienoties par laulāto kopmantas sadali (piemēram, var vienoties, ka kopīgi iegādātā māja paliek vienam no laulātājiem, bet otram tiek izmaksāta viņas daļas vērtība u. tml.). Ja laulāto starpā pastāv strīds, tad, šķirot laulību tiesā, mantas sadale notiks pēc tiesas ieskatiem, balstoties uz pušu paskaidrojumiem, lietā iesniegtajiem pierādījumiem.
Civillikuma 91. pants noteic, ka katra laulātā atsevišķa manta it sevišķi ir:
Tas, ka zināma manta ir atsevišķa, jāpierāda tam laulātajam, kas to apgalvo. Tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ierakstāms zemes grāmatās.
No minētā tiesiskā regulējuma varētu secināt, ka dzīvoklis ir vīra atsevišķā manta, bet laulības laikā iegādātā māja ir laulāto kopīpašums, ja vien zemesgrāmatā tā nav reģistrēta kā vīra atsevišķa manta.
Atbilstoši Civillikuma 393. pantam laulātais saņem bērna daļu, ja gribu mantot izteikušo bērnu skaits ir mazāks par četriem, bet, ja gribu mantot izteikušo bērnu skaits ir četri vai vairāk, – ceturto daļu. Tomēr jāņem vērā, ka mantojuma daļas apmēru var ietekmēt tas, vai visi mantinieki izteiks vēlmi mantot. Piemēram, ja vēlmi mantot izteiks mazāk nekā četri bērni un mirušās personas laulātā, tad visi mantinieki saņems vienādas daļas. Ja gribu mantot izteikušo bērnu skaits būs četri un vēlmi mantot izteiks arī laulātā, tad laulātā saņems ceturto daļu, bet atlikušo mantojumu vienādās daļās sadalīs četri mirušās personas bērni.
Civillikuma 397.1 pants paredz: ja mantojuma masas sastāvā ietilpst laulāto kopīga manta, kas nav reģistrēta kā laulāto kopīga manta, tad laulātais savu laulātā kopīgās mantas daļu var prasīt izdalīt saskaņā ar 89. panta otrās daļas un 109. panta otrās daļas noteikumiem. Ja mantinieks ceļ iebildumus par laulātā kopīgās mantas daļas izdalīšanu no mantojuma masas, laulātā kopīgās mantas daļa ir izdalāma prasības kārtībā. Tas nozīmē, ka manta, kas pieder nevis mantojuma atstājējam, bet mantojuma atstājēja pārdzīvojušajam laulātajam, netiek iekļauta mantojamās mantas sastāvā. Ja laulātie laulības laikā nav noslēguši laulības līgumu par visas laulāto mantas šķirtību vai ja minētā māja nav laulātā atsevišķa manta (piemēram, manta, kas piederējusi pirms laulības, vai manta, ko laulātā ieguvusi bez atlīdzības laulības laikā), tā ir uzskatāma par laulāto kopīgo mantu, kurā ir otram laulātajam pienākošā daļa.
Ja starp laulātajiem ir noteikta visas laulāto mantas šķirtība, tad, esot laulībā, neveidojas kopīga manta un katram paliek tas, kas viņam piederējis. Līdz ar to, laulību šķirot, katrs laulātais patur savu mantu, tā netiek dalīta, savukārt, kārtojot mantojumu, pārdzīvojušajam laulātajam nav tiesību lūgt laulātā daļas nodalīšanu no mirušā laulātā mantas, tāpat mirušā mantiniekiem pēc viņa nāves nav tiesību ko izprasīt no pārdzīvojušajam laulātajam piederošās mantas.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
