Jautājumā to neesat norādījusi, bet, pieņemot, ka esat sociālā darbiniece, Labklājības ministrijai (LM) lūdzām skaidrojumu, kas varētu būt noderīgs sociālajam darbiniekam.

LM Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta direktores vietniece Ilze Skrodele–Dubrovska skaidro, ka Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktais sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanas mērķis ir novērst vai mazināt invaliditātes, darbnespējas, brīvības atņemšanas soda izciešanas, atkarības vai vardarbības un citu faktoru izraisītās negatīvās sociālās sekas personas dzīvē.

Savukārt likuma 24.pants nosaka: lai sekmētu valstī un pašvaldībā pieejam resursu izmantošanu un nodrošinātu personas iekļaušanos sabiedrībā, sociālais dienests vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzējs katrai sociāli rehabilitējamai personai izstrādā un īsteno individuālās sociālās rehabilitācijas plānu.

Tieši sadaļas vai punkti, kam jābūt plānā, nav nekur strikti noteikti, jo katrai sociāli rehabilitējamai personai tie var atšķirties atkarībā no problēmas un mērķgrupas. Speciāliste norāda, ka sociālās rehabilitācijas plānā vajadzētu būt galvenajām sadaļām, kuras arī vēl var dalīt detalizētāk:

1. Sociālās problēmas definēšana.
2. Mērķu noteikšana un konkrētu uzdevumu izvirzīšana identificētās sociālās problēmas aspektā.
3. Klienta sociālo vajadzību un funkcionēšanas spēju izvērtēšana.
4. Iespējamo resursu apzināšana un to piesaistīšana.
5. Klienta individuālā sociālā rehabilitācijas plāna izstrāde, pilnveide un realizācija, atbilstoši situācijas izvērtējumam, sociālā darba metodēm, funkcijām.
 6. Sociālās rehabilitācijas veidu, līmeņu, pakalpojumu kompleksa vai atsevišķa pakalpojuma noteikšana.
 7. Sniegto pakalpojumu un rezultātu novērtēšana.

Tātad, kā izriet no LM speciālistes ieteiktā, šīs sadaļas var papildināt un plānu veidot detalizētāku.