Mums kaimiņos dzīvo īrnieki. Mājas viena no otras atrodas apmēram 2–2,5 m attālumā. Īrniekiem ir trīs suņi, un katru dienu uzturas vēl viens suns. Kopā ir četri suņi. Mēs saprotam, ka suņa dabā ir riešana, bet tad, kad speciāli izaicina suņus, lai tie rej, tas ir neciešami. Riešana skan pēc kārtas 30 min. vai ilgāk. Kad suni ieslēdz slēgta tipa balkonā, kas atrodas pāris metru attālumā no mūsu logiem, suns gaudo, smilkst, rej. Tā visu laiku, arī naktī. Situāciju neizdevās atrisināt sarunu ceļā. Kad runāju ar īrniekiem, tad pretī nedzirdēju ne vārda, tikai smīns, nu, ko tu mums izdarīsi, visi suņi rej un turpina darīt savu. Situācija nav normāla, īrnieki blakus mājā sāka dzīvot pirms mēneša, bet suņu rejas ir tā nokaitinājušas, ka jādzer nomierinošas zāles, naktīs nevaram gulēt. Būtu labi situāciju atrisināt atbilstoši likumam. Kādi normatīvie akti nosaka atbildību, ka dzīvnieki traucē kaimiņu mieru? Atradām informāciju, ko noteica 01.07.2024. MK noteikumi Nr. 266, kas zaudējuši spēku. Noteikumu 52. punkts paredzēja: mājdzīvnieka īpašnieka vai turētāja pienākums ir nodrošināt, lai dzīvnieka smaka, riešana vai gaudošana netraucē mājas vai apkārtnes iedzīvotājus. No 01.07.2024. stājās spēkā jaunie MK noteikumi. Vai paliek spēkā dzīvnieka īpašnieka atbildība un pienākums nodrošināt mieru kaimiņiem?
Iespējams, situācijas risinājums ir atkārtoti aprunāties ar kaimiņiem. Ja neizdodas rast risinājumu, var vērsties konkrētās pašvaldības administratīvajā komisijā vai pašvaldības policijā.
Dzīvnieku smakas un skaļa uzvedība var liecināt arī par mājdzīvnieku turēšanas labturības prasību neievērošanu. Aizdomu gadījumā par to jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam. Dienests attiecīgi rīkosies un aizdomu apstiprinājuma gadījumā pieņems lēmumu par mājdzīvnieku tālāko likteni.
Dzīvnieku aizsardzības likuma 5. pants mājdzīvnieka īpašniekam par pienākumu nosaka rūpēties par labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku un nodrošināt, lai tas netraucē cilvēkiem un citiem dzīvniekiem.
Prasība dzīvnieka īpašniekam ir saistoša arī viņa prombūtnes laikā. Līdz ar to īpašniekam ir jārod risinājumi, kā nodrošināt, lai suņa riešana netraucētu kaimiņiem. Prombūtne, piemēram, darba dēļ, dzīvnieka īpašnieku no atbildības un soda neatbrīvo.
Dzīvnieku aizsardzības likuma X nodaļa paredz administratīvo atbildību par pārkāpumiem dzīvnieku aizsardzības jomā un kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā.
Šobrīd spēkā ir 2024. gada 25. jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 411 “Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi”, kuros noteiktas visas nepieciešamās un obligāti ievērojamās dzīvnieku labturības un aizsardzības prasības, kas jāievēro ikvienam mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam.
Attiecīgās pašvaldības dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus, paredzot administratīvo atbildību. Līdz ar to papildus minētajam regulējumam aicinu iepazīties ar konkrētās pašvaldības saistošajiem noteikumiem dzīvnieku labturības jomā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
