Iespējams, situācijas risinājums ir atkārtoti aprunāties ar kaimiņiem. Ja neizdodas rast risinājumu, var vērsties konkrētās pašvaldības administratīvajā komisijā vai pašvaldības policijā.  

Dzīvnieku smakas un skaļa uzvedība var liecināt arī par mājdzīvnieku turēšanas labturības prasību neievērošanu. Aizdomu gadījumā par to jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam. Dienests attiecīgi rīkosies un aizdomu apstiprinājuma gadījumā pieņems lēmumu par mājdzīvnieku tālāko likteni. 

Dzīvnieku aizsardzības likuma 5. pants mājdzīvnieka īpašniekam par pienākumu nosaka rūpēties par labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku un nodrošināt, lai tas netraucē cilvēkiem un citiem dzīvniekiem. 

Prasība dzīvnieka īpašniekam ir saistoša arī viņa prombūtnes laikā. Līdz ar to īpašniekam ir jārod risinājumi, kā nodrošināt, lai suņa riešana netraucētu kaimiņiem. Prombūtne, piemēram, darba dēļ, dzīvnieka īpašnieku no atbildības un soda neatbrīvo. 

Dzīvnieku aizsardzības likuma X nodaļa paredz administratīvo atbildību par pārkāpumiem dzīvnieku aizsardzības jomā un kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā.  

Šobrīd spēkā ir 2024. gada 25. jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 411 “Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi”, kuros noteiktas visas nepieciešamās un obligāti ievērojamās dzīvnieku labturības un aizsardzības prasības, kas jāievēro ikvienam mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam.  

Attiecīgās pašvaldības dome ir tiesīga izdot saistošos noteikumus, paredzot administratīvo atbildību. Līdz ar to papildus minētajam regulējumam aicinu iepazīties ar konkrētās pašvaldības saistošajiem noteikumiem dzīvnieku labturības jomā.