Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.¹⁹ panta 2. daļu vienkāršotās procedūras lietas (iepriekšējais nosaukums – maza apmēra prasības) ir prasības, kuru kopējais prasījumu apmērs nepārsniedz 2500 eiro. Prasības pieteikums sastādāms saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 29. maija noteikumu Nr. 305 Noteikumi par vienkāršotajā procedūrā izmantojamām veidlapām prasībām. Tas nozīmē, ka prasības pieteikuma forma ir iepriekšminēto Ministru kabineta noteikumu 1. pielikumā noteikto veidlapu aizpildīšana. Prasība pamatojama ar Civillikuma 1511. pantu, kas nosaka, ka līgums plašākā nozīmē ir “ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību”. Savukārt Civillikuma 1533. pants nosaka, ka līgums “uzskatāms par galīgi noslēgtu tikai tad, kad starp līdzējiem notikusi pilnīga vienošanās par darījuma būtiskām sastāvdaļām (1470. p.), ar nolūku savstarpēji saistīties”. No minētā izriet, ka aizdevums ir civiltiesiska darījuma forma un ar maksājuma uzdevumu var tikt pierādīta Jūsu saistību izpilde. Savukārt kā prasījuma pamatojums Jums jānodrošina pierādījumi, ka pirmstiesas procesā esat lūdzis aizdevumu atgriezt. Pieteikuma veidlapās jānorāda darījuma būtiskās detaļas (laika periods, uz kādu aizdevums tika izsniegts, atmaksas kārtība, pušu saistību izlietošana godprātīgi un labā ticībā u. c.). Tādējādi prasība kopumā pamatojuma ar Civillikuma 1587. pantu.

Prasība ir pamatojama ar Jūsu rīcībā esošajiem pierādījumiem, cita starpā ar maksājuma uzdevumu, kas pierāda aizdevuma izsniegšanas faktu. Tādējādi, lai dokuments būtu spēkā esošs (Dokumentu juridiskā spēka likuma 4. panta izpratnē), nepieciešams tā izdevēja (šajā gadījumā kredītiestādes) apliecinājums. Izņēmums ir maksājumi, kas veikti valsts budžetā. Plašāk šis jautājums ir apskatīts LV portāla rakstā Izmaiņas maksājumu kārtībā valsts iestādēm: kā izvairīties no neērtībām. Atbildot uz jautājuma trešo daļu, paskaidrojam, ka likumisko procentu tiesiskais regulējums ir noteikts Civillikuma 1757. pantā, savukārt procentu apmērs Civillikuma 1765. pantā. Likumisko procentu aprēķins veicams pēc situācijas prasības pieteikuma sastādīšanas dienā – konkrētajā dienā proporcionāli aprēķinot to dienu skaitu un procentu apmēru, kāds tas ir pieteikuma sagatavošanas brīdī. Likumisko procentu prasījums ir prasāms kopā ar aizdevuma atmaksas prasību (Civillikuma 1760. pants). Savukārt attiecībā uz likumisko procentu iekļaušanu pamatparāda sastāvā paskaidrojam, ka saskaņā ar Civillikuma 1756. pantu “procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma par viņam pienākošos procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu”. Attiecībā uz jautājuma saistībā ar goda un cieņas aizskaršanu nodošanu izskatīšanai tiesā paskaidrojam, ka šī situācija detalizēti apskatīta LV portāla rakstā Goda aizskaršana un neslavas celšana, ar kuru aicinām Jūs iepazīties pirms šādu prasību iekļaušanas prasības pieteikumā.