Lasītājs nav sniedzis visaptverošu situācijas izklāstu, taču varu secināt, ka ir kāds iemesls kādu nekustamā īpašuma turētāju vai varbūt valdītāju atzīt par tiesīgo personu, kas rīkojas ar īpašumu kā īpašnieks. Atkarībā no tā, vai šī tiesīgā persona, kas jautājumā nodēvēta par īpašnieku, ir apveltīta ar kādām prioritārām tiesībām īpašuma iegādē (lasītājs norādījis privatizāciju), ir veicināma īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā, lai par apspriesto nekustamā īpašuma objektu varētu slēgt darījumu ar tiesīgo personu, kas ierakstījusi nekustamo īpašumu zemesgrāmatā un kurai uz to nostiprinātas īpašuma tiesības.

Civillikuma 2031. pantā paredzēta pircēju atstumšana, atkāpjoties no apsolījuma pārdot, kā arī noteikta prioritāte vairāku pircēju gadījumā: “Pārdodot nekustamu īpašumu, priekšroka ir tam pircējam, kura līgums ierakstīts zemes grāmatās.” Likums arī paredz atstumtajam pircējam atlīdzināt zaudējumus. Savukārt Civillikuma 994. pants nosaka, ka “par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemes grāmatās”, tādēļ līdz nekustamā īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā iespējama vienošanās vien par īpašuma iegādāšanos nākotnē, kas atkarībā no līguma satura var būt un var nebūt saistoša pēc nekustamā īpašuma ierakstīšanas zemesgrāmatā. Tādēļ tas ir augsta riska darījums, ko pieļaujams slēgt vien pēc rūpīgām un detalizētām konsultācijām.