Bāriņtiesas lēmumi ir administratīvi akti, kas saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 49. panta pirmo daļu, stājas spēkā un izpildāmi nekavējoties. Bāriņtiesas lēmumi ir obligāti visām fiziskajām un juridiskajām personām, izņemot šā likuma 51. pantā minētos lēmumus (par pilngadības piešķiršanu pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas; atlīdzību aizbildnim (aizgādnim), ja tā pārsniedz 426 eiro; mājas kārtībā izdarītu mantojuma dalīšanu, ja aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas daļa pārsniedz 14 000 eiro – šos lēmumus apstiprina tiesa). Bāriņtiesas lēmumu ieinteresētā persona var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Administratīvo aktu var apstrīdēt viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas, bet, ja rakstveidā izdotajā administratīvajā aktā nav norādes, kur un kādā termiņā to var apstrīdēt, – viena gada laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Administratīvā procesa likuma 75. panta pirmajā daļā noteikts, ka administratīvais akts ir spēkā, bet to var apstrīdēt, ja: no tā nevar nepārprotami izsecināt adresātam uzlikto tiesisko pienākumu (noteiktu rīcību vai noteiktas rīcības aizliegumu) vai tam piešķirtās, apstiprinātās vai noraidītās tiesības; administratīvajā procesā nav ievērots šis likums vai citas tiesību normas, kuras nosaka attiecīgā administratīvā akta izdošanas procesu (procesuālās kļūdas); tas pēc sava satura ir pretrunā ar tiesību normām, arī tad, ja iestāde nav pareizi piemērojusi tiesību normas (arī balstījusies uz nepatiesiem faktiem), nav ievērojusi tiesību normu juridiskā spēka hierarhiju vai kļūdījusies lietderības apsvērumos (saturiskās kļūdas).

Minētā likuma 77. pantā teikts, ka iesniegumu par administratīvā akta apstrīdēšanu iesniedz rakstveidā vai mutvārdos iestādei, kura izdevusi šo aktu. Ja iesniegums izteikts mutvārdos, iestāde tūlīt noformē to rakstveidā un iesniedzējs paraksta. Iesniegumā par administratīvā akta apstrīdēšanu norāda: kuru administratīvo aktu apstrīd; kādā apjomā administratīvo aktu apstrīd un kā izpaužas administratīvā akta nepareizība; lūgumu. 

No jautājuma noprotams, ka bāriņtiesa ir pieņēmusi vienpersonisko lēmumu par aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākiem. Šāds lēmums tiek pieņemts, ja bāriņtiesas priekšsēdētājs, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieks vai bāriņtiesas loceklis bērna dzīves apstākļu pārbaudē vai citādi konstatē, ka bērns atrodas veselībai vai dzīvībai bīstamos apstākļos, kā arī tad, ja bērna turpmākā atrašanās ģimenē var apdraudēt viņa veselību vai dzīvību. Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 24. pantu, vienpersoniska lēmuma darbības ilgums ir 15 dienas, pēc tam bāriņtiesa sasauc sēdi, lai lemtu par pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanu vecākiem vai, ja tas nav iespējams, lemtu par ārpusģimenes aprūpes nodrošināšanu bērnam. Arī bāriņtiesas vienpersoniskais lēmums par aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākiem ir administratīvais akts, kas ir pārsūdzams Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.