Civillikuma 1069.pantā ir noteikts: „Visi kopīpašnieki, samērīgi ar katra daļu, saņem visus labumus, kādus kopējā lieta dod, un tādā pašā samērā arī nes zaudējumus, kādi tai ceļas.”

Tālāk (1072.p.) ir teikts: „Katra kopīpašnieka domājamā daļa kopējā lietā pieder vienīgi viņam. Tādēļ viņš drīkst ar to visādi rīkoties, atbilstoši tās būtībai, ja vien šī rīcība līdz ar to neattiecas uz pārējo kopīpašnieku daļām. Uz šā pamata katram kopīpašniekam ir tiesība viņam piederošo kopējās lietas daļu arī atsavināt vai ieķīlāt.”

Tātad jau pamatā ir noteikts, ka visi izdevumi, kas saistīti ar minētā kopīpašuma uzturēšanu, domājamās daļas īpašniekam ir jāsedz.

Dzīvokļa īpašuma likuma 2.pantā „Dzīvokļa īpašums un tā sastāvs” savukārt ir teikts:

(2) Dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašuma un attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas. Dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums un kopīpašuma domājamā daļa tiesiski nav atdalāmi (red.izcēlums).

Tātad attiecībā uz kopīpašuma apsaimniekošanu īstenībā nav nekādas atšķirības – cilvēkiem pieder atsevišķs dzīvokļa īpašums vai domājamās daļas. Var teikt vēl vairāk – Jūsu minētajā mājā faktiski ir tāds īpašuma modelis kā lielākajā daļā Eiropas valstu, kur dzīvokļi ir tikai mājas kopīpašuma domājamās daļas, un tieši tādēļ namus ir vieglāk pārvaldīt.

Tādējādi uz šādas mājas apsaimniekošanu ir attiecināms arī Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums.

 Minētā likuma 6.pantā cita starpā ir nosauktas obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības:

1) dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) atbilstoši normatīvo aktu prasībām:

1. dzīvojamās mājas sanitārā apkope,
2. apkures, aukstā ūdens un kanalizācijas nodrošināšana, kā arī sadzīves atkritumu izvešana,
3. dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju, apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts,
4. dzīvojamai mājai kā vides objektam izvirzīto prasību izpildes nodrošināšana,
5. dzīvojamās mājas energoefektivitātei izvirzīto minimālo prasību izpildes nodrošināšana.

Tie visi ir pasākumi, kas attiecas uz mājas kopīpašumu, un tādēļ samaksa par šiem pakalpojumiem ir katra domājamās daļas īpašnieka pienākums.

Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis pauž šādu viedokli: „Visticamāk, šādas situācijas varētu rasties ar jauno projektu mājām. Taču, ja arī māja nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, bet reāli pastāv atsevišķi dzīvokļi, tad uz šo domājamo daļu īpašniekiem ir attiecināmas visu iepriekš minēto normatīvo aktu normas. Tradicionālajā dzīvokļa īpašuma modelī atsevišķajam īpašumam tiek pielīdzinātas kopīpašuma domājamās daļas. Šeit faktiski ir pretējs princips: katram proporcionāli viņa aizņemtajai platībai ir iedalīta kopīpašuma domājamā daļa. Bet būtībā, ja lūkojamies no īpašuma pārvaldīšanas viedokļa, tas ir viens un tas pats. Atšķirības ir īpašuma tiesībās, bet tas neskar mājas apsaimniekošanu.”

Tādējādi uz šo dzīvokļu iemītniekiem ir attiecināmi arī MK noteikumi Nr.1013 "Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu".