speciāli LV portālam
Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Esmu iegādājusies dzīvokli Jūrmalā 5 dzīvokļu mājā. Dzīvokļu mājas apsaimniekotājs ir “Jūrmalas Namsaimnieks”. Namsaimnieks neveic kāpņu telpas mitro uzkopšanu un saka, ka līgumā šis punkts nav ietverts (pagaidām es vēl neesmu noslēgusi ar apsaimniekotāju līgumu). “Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumos” ir noteikts, ka apsaimniekotājam ir jāveic kāpņu telpas mitrā uzkopšana vismaz vienu reizi nedēļā. Vai tiešām apsaimniekotājs ir tiesīgs neievērot likumā noteiktās normas un neveikt kāpņu telpu mitro uzkopšanu? Paldies! Otra “Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumu” sadaļa ir saistīta ar dzīvojamās mājas koplietošanas telpu apkopi. Tajā noteikts, ka vismaz vienu reizi nedēļā nama kāpņu telpā veicama mitrā uzkopšana. Savukārt logi koplietošanas telpās jāmazgā vismaz vienu reizi gadā. Ja dzīvojamās mājas pārvaldītājs konstatē, ka nepieciešams veikt dzīvojamās mājas koplietošanas telpu dezinfekciju, viņš vismaz piecas darbdienas iepriekš rakstiski informē dzīvojamās mājas īpašniekus un citas mājā dzīvojošās personas par attiecīgajām darbībām, kas tiks veiktas atklātā apdraudējuma novēršanai. Kopumā šo prasību ievērošana ļauj novērst iespējamos apdraudējumus cilvēka veselībai, drošībai un apkārtējai videi. Noteikumu izpildi uzrauga īpašnieki, piemēram, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības (DzĪKS).
Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš pauž šādu viedokli: “Ministru kabineta noteikumos Nr. 906 “Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi” iekļautās normas faktiski nosaka zemāko līmeni, kas mājas uzkopšanā pieļaujams. Piemēram, “kāpņu telpā vismaz vienu reizi nedēļā veicama mitrā uzkopšana”, “logus mazgā vismaz vienu reizi gadā”. Mājas dzīvokļu īpašnieki, noslēdzot pārvaldīšanas līgumu ar apsaimniekotāju, šajā dokumentā nedrīkstētu noteikt, ka kāpņu telpā mitrā uzkopšana būtu jāveic, teiksim, reizi divās nedēļās, jo tas jau būtu nelikumīgi.”
MK noteikumi Nr. 906 grozījumi ir izdoti saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta piekto daļu, un tajos iekļautais normatīvais regulējums ir attiecināms uz apsaimniekotāja obligāti veicamajām dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Tas nozīmē, ka visas šajā normatīvajā aktā paredzētās darbības saistībā ar sanitāro apkopi dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir obligāti jānodrošina, lai nepieļautu apdraudējuma iestāšanos.
V. Peipiņš skaidro, ka praksē gan notiek dažādi: ir mājas, kuru dzīvokļu īpašnieki ir prasīgāki un lemj par koplietošanas telpu pastiprinātu uzkopšanu (par to atbilstoši maksājot vairāk), bet mēdz būt arī tā, ka iedzīvotāji vēlas ietaupīt uz sanitārās apkopes rēķina un patiešām, ignorējot minētos MK noteikumus, nolemj samazināt šo pakalpojumu apjomu vai vispār no tiem atteikties.
No pieejamās informācijas nav saprotams, kas šajā ziņā īsti notiek Jūsu mājā. Ja pārvaldnieks ir pašvaldības uzņēmums, tad var spriest, ka dzīvokļu īpašnieki, visticamāk, māju nav pārņēmuši savā valdījumā un acīmredzot ir mierā ar situāciju. Ja māja nav pārņemta dzīvokļu īpašnieku valdījumā, tās apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanu regulē MK noteikumi Nr. 408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”, kur noteikts, ka pārvaldniekam ir jāveic obligātās pārvaldīšanas darbības, bet dzīvokļu īpašnieku kopība nevar atteikties no obligāto pārvaldīšanas darbību nodrošināšanas.
Ja māja ir pārņemta dzīvokļu īpašnieku valdījumā, skaidrību sanitārās apkopes lietās var ieviest mājas pārvaldīšanas līguma nosacījumi un to pamatojums.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
