Vai Pašvaldības policija (PP) ir tiesīga palīdzēt sabiedriskā transporta kontrolieriem? Vēlos norādīt uz dažām niansēm normatīvajos aktos, ko pārkāpj pašvaldības policija.

Rīgas PP savu lēmumu pamato ar likuma “Par policiju” 11. panta 7. punktu. Policijas darbiniekam savas kompetences ietvaros ir pienākums palīdzēt: autotransporta un elektrotransporta kontroles dienestiem – transporta lietošanas noteikumu pārkāpēju personības noskaidrošanā. “Rīgas satiksme” ir parasta kapitālsabiedrība ar saviem iekšējiem noteikumiem, un kontrole ir “Rīgas satiksmes” pilnvaroti darbinieki. Savukārt kontroles dienesti veic autopārvadājumu kontroli. Izraksts no Ministru kabineta (MK) noteikumiem!

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 411 “Autopārvadājumu kontroles organizēšanas un īstenošanas kārtība”, kas izdoti saskaņā ar Autopārvadājumu likuma 4. panta ceturto daļu un Autoceļu lietošanas nodevas likuma 8. panta pirmo daļu (grozīta ar MK 01.07.2014. noteikumiem Nr. 372):

1. Vispārīgie jautājumi

1.1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek organizēta pasažieru komercpārvadājumu kontrole Rīgā, tie ir saistoši visām fiziskajām un juridiskajām personām (turpmāk tekstā – pārvadātāji), kas neatkarīgi no īpašuma veida veic pasažieru komercpārvadājumus (turpmāk tekstā – pārvadājumi) ar autotransportu un elektrotransportu, kā arī dienestiem, kas kontrolē pārvadājumus. Pasažieru komercpārvadājumi šo noteikumu izpratnē ir pasažieru pārvadāšana par maksu profesionālas darbības veidā.

1.2. Kontrole tiek veikta saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, Latvijas Republikas 23.08.1995. Autopārvadājumu likumu, Latvijas Republikas Ministru kabineta 20.06.1996. noteikumiem Nr. 222 “Noteikumi par kontroles kārtību autopārvadājumu jomā”, Rīgas domes24.02.1998. saistošajiem noteikumiem Nr. 10 “Rīgas sabiedriskā transporta (tramvajs, trolejbuss, autobuss) lietošanas noteikumi”, šiem noteikumiem un citiem tiesību aktiem, kas regulē pārvadājumu kārtību.

1.3. Kontroles mērķis ir nodrošināt pārvadājumu atbilstību Latvijas Republikas tiesību aktu prasībām, kā arī pašvaldības, pārvadātāju un pasažieru interešu aizsardzību.

1.4. Kontroli veic šādi kontroles dienesti: 1.4.1. Rīgas domes Satiksmes departamenta Kontroles dienests saskaņā ar Rīgas domes apstiprinātiem noteikumiem un lēmumiem; 1.4.2. pārvadātāju kontroles dienesti saskaņā ar attiecīgā pārvadātāja apstiprinātu kārtību.

1.5. Kontroles dienestu metodisko vadību, to darbības koordināciju un uzraudzību veic Rīgas domes Satiksmes departamenta Kontroles dienests (..).

1.6. Pēc savstarpējas vienošanās kontroles dienesti var iesaistīt kontrolē policistus un zemessargus (..).

3.3. Vainīgās personas var tikt sodītas par konstatētajiem pārkāpumiem saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 131.1, 134.1, 135., 136., 137., 137.1 pantu, Rīgas domes 14.01.1997. noteikumiem Nr. 68 “Autotransporta pasažieru komercpārvadājumu licencēšanas noteikumi”.

3.4. Protokolu par konstatēto pārkāpumu ir tiesīgi sastādīt: 3.4.1. Rīgas domes Satiksmes departamenta Kontroles dienesta priekšnieks, viņa vietnieki, kontrolieri; 3.4.2. pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmumu direktori, viņu vietnieki, kustības dienestu priekšnieki, viņu vietnieki, kontrolieri, veicot kontroli šo noteikumu 2.2. punktā paredzētajos gadījumos.

Minētā likuma norma nosaka, ka policijas darbiniekam ir pienākums palīdzēt. Pievēršot uzmanību vārdiem “policijas darbinieks”, veram vaļā likumu “Par policiju” – 2. pantā ir dota definīcija: policijas darbinieks ir persona, kura ieņem amatu Valsts policijā vai Drošības policijā un kurai piešķirta speciālā dienesta pakāpe (15.06.2006. likuma redakcijā, kas stājās spēkā 01.10.2006.).

Skatoties kopsakarā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 214. pantu, Valsts policija izskata šā kodeksa 42.1, 45.4, 46., 91., 109.–110.4 pantā, 111. panta ceturtajā daļā (izņemot pārkāpumus, kas izdarīti Nacionālo bruņoto spēku lidlaukos, kurus neizmanto civilā aviācija), 117.1 panta pirmajā–sestajā un desmitajā daļā, 117.2–117.6 pantā, 117.7 (par pārkāpumiem, kurus izdarījis atpūtas kuģa vadītājs iekšējos ūdeņos), 117.8, 117.9, 134., 137.–139.1, 148.2 pantā, 149.4 panta pirmajā, otrajā, trešajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, astotajā, devītajā, desmitajā, trīspadsmitajā un četrpadsmitajā daļā, 149.5 panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā, 149.6–149.34 pantā, 149.35 panta sestajā un septītajā daļā, 149.36–149.40 pantā, 155. panta trešajā, ceturtajā un astotajā daļā, 155.4 panta pirmajā daļā, 155.10 panta piektajā un sestajā daļā, 155.15, 155.18, 159.4, 165.10, 166.8 pantā, 166.20 panta pirmajā daļā, 166.35, 167., 167.2, 167.3, 169.3, 170.1, 170.2, 170.3, 171.,171.2 pantā, 173. panta otrajā daļā, 174.4, 175.8, 175.11, 179.1, 181., 181.1, 183., 183.1, 183.2, 183.3, 202.1, 204.14 pantā un 204.15 panta pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu lietas.

Izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvos sodus par šā panta pirmajā daļā paredzētajiem administratīvajiem pārkāpumiem Valsts policijas vārdā ir tiesīgi: 1) Valsts policijas priekšnieks un viņa vietnieki, pārvalžu, biroju, iecirkņu, nodaļu priekšnieki un viņu vietnieki, galvenie inspektori, vecākie inspektori, Valsts policijas struktūrvienību komandieri un viņu vietnieki, inspektori, Valsts policijas priekšnieka pilnvarotas amatpersonas; 2) Valsts policijas jaunākie inspektori un kārtībnieki, ja par administratīvo pārkāpumu var izteikt brīdinājumu vai sankcijā paredzētais maksimālais naudas sods nepārsniedz simt četrdesmit eiro (31.10.2013. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.02.2014., 05.06.2014., 30.10.2014., 17.12.2014.,04.06.2015. un 21.04.2016., kas stājās spēkā 01.06.2016.).

Likuma “Par policiju” 2.1 pants paredz, ka pašvaldības policijas darbinieks ir persona, kura ieņem pašvaldības iedibinātu policijas amatu un pilda šajā likumā noteiktos pienākumus attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā un citas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kura deleģējusi šajā likumā noteikto pienākumu vai uzdevumu izpildi.

Savukārt no likuma “Par policiju” 19. panta, pirmkārt, izriet principiāls secinājums, ka likumdevējs nošķir Valsts un pašvaldības policijas kompetenci, jo citādi nebūtu jēgas atsevišķi noteikt tieši pašvaldības policijas pienākumus. Turpretī pastāv atsevišķas Valsts policijas, pašvaldības policijas un ostas policijas kompetences.

Kā redzams no likuma “Par policiju” 19. pantā noteiktā uzskaitījuma, pašvaldības policijas pienākums ir palīdzēt: autotransporta un elektrotransporta kontroles dienestiem – transporta lietošanas noteikumu pārkāpēju personības noskaidrošanā; pašvaldības policijai ir paredzēta kompetence kontrolēt vienīgi to, kā tiek izpildīti pašvaldību apstiprinātie noteikumi, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība (19. panta otrās daļas 4. punkts).

19. pants: Pašvaldība var izveidot pašvaldības policiju vai Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā deleģēt šā panta otrās daļas 1., 3., 4. un 6. punktā minēto uzdevumu izpildi citai pašvaldībai. Pašvaldības policijas pienākumos ietilpst:

1) likumpārkāpumu profilakse;

2) (izslēgts ar 28.10.2010. likumu);

3) par administratīvajiem pārkāpumiem aizturētu un arestētu personu apsargāšana un konvojēšana;

4) kontrole pār to, kā tiek izpildīti pašvaldību apstiprinātie noteikumi, par kuru pārkāpšanu paredzēta administratīvā atbildība, kā arī naudas sodu uzlikšana par šo noteikumu pārkāpšanu un to piedzīšana;

5) Valsts policijas un Drošības policijas atbalstīšana sabiedrības drošības garantēšanā un noziedzības apkarošanā;

6) tūlītēju draudu novēršana, ja persona, kas atrodas mājoklī vai tā tuvumā, var nodarīt kaitējumu aizsargājamās personas dzīvībai, brīvībai vai veselībai, līdz tiesa izskata jautājumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Ja pašvaldība neveido savu policiju vai nav deleģējusi pašvaldības policijas uzdevumus citai pašvaldībai, šā panta otrās daļas 1., 3., 4. un 6. punktā minētos pienākumus izpilda Valsts policija. Ja ienāk ziņas par to, ka tiek gatavots vai ir izdarīts likumpārkāpums, kura izskatīšana ir Valsts policijas kompetencē, pašvaldības policija veic nepieciešamos pasākumus tā novēršanai, pārkāpēja aizturēšanai, notikuma vietas apsargāšanai un nekavējoties par to paziņo attiecīgajai Valsts policijas iestādei (amatpersonai), kā arī nodod tai likumpārkāpēju un attiecīgos dokumentus par viņu.

Šajos jautājumos Valsts policijas amatpersonu norādījumi ir saistoši pašvaldības policijas darbiniekiem. Pašvaldības policijas darbinieku skaitu nosaka attiecīgā pašvaldība. Pašvaldības policijas sastāvā var būt tās priekšnieks, viņa vietnieki, vecākie inspektori, inspektori un jaunākie inspektori, kā arī vecākie kārtībnieki, kārtībnieki un jaunākie kārtībnieki. Pašvaldības policisti savus pienākumus pilda iekšlietu ministra apstiprinātajā vienota parauga formas tērpā.

Pašvaldības policijas darbiniekam savas kompetences ietvaros ir visas šā likuma 12. panta pirmās daļas 1.–6., 8.–12., 14.1, 14.3, 15., 17., 20., 21., 24., 26.–28., 31., 32. un 34. punktā minētās tiesības, tiesības šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā, iestājoties šā likuma 13.panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem, lietot fizisku spēku, speciālos cīņas paņēmienus, speciālos līdzekļus, kā arī ievietot personas pagaidu turēšanas telpās un šim nolūkam paredzētajos transportlīdzekļos, bet izņēmuma gadījumā, ja ir liels aizturēto personu skaits, arī uz laiku norobežotās pagaidu turēšanas vietās.

Pildot šā panta otrās daļas 6. punktā minēto pienākumu, pašvaldības policijas darbiniekam ir arī šā likuma 12. panta pirmās daļas 13.1 un 16. punktā minētās tiesības, kā arī tiesības pieņemt policijas lēmumu par nošķiršanu. Speciālos līdzekļus, kurus ir tiesīgi lietot pašvaldības policijas darbinieki, kā arī šo speciālo līdzekļu lietošanas kārtību nosaka MK.

Pašvaldības policijas darbiniekiem ir tiesības šā likuma 14. pantā noteiktajā kārtībā un paredzētajās situācijās pielietot šaujamieročus. Pašvaldības policijas paraugnolikumu apstiprina MK. (Ar grozījumiem, kas izdarīti 01.09.1992., 08.06.1994., 20.03.1997., 13.05.1999., 15.06.2000., 27.05.2004.,15.06.2006., 14.09.2006., 12.06.2008., 28.10.2010., 24.01.2013. un 06.03.2014. likumā, kas stājās spēkā 31.03.2014.)

No visa iepriekš izklāstītā ir secināms, ka, noformējot administratīvā pārkāpuma protokolu, tātad – pieņemot lēmumu par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā, kuras izskatīšana nav pašvaldības policijas kompetencē, pašvaldības policijas darbinieki ir pārsnieguši likuma “Par policiju” 19. panta ceturtajā daļā noteikto pilnvaru robežas.

MK noteikumu Nr. 599 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība” 125. punktā un 123. punktā minētajā kārtībā nevar kontrolierim uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, kontrolierim ir tiesības pieaicināt policijas darbinieku šā pasažiera personības noskaidrošanai vai izmantot šo noteikumu 126., 127. un 128. punktā minētās tiesības.

Noteikumu 125. punktā minētās tiesības likumdevējs ir paredzējis policijas darbiniekam, atgriežoties pie likuma “Par policiju”, policijas darbinieks ir persona, kura ieņem amatu Valsts policijā vai Drošības policijā un kurai piešķirta speciālā dienesta pakāpe.

Likumdevējs šajā punktā nav paredzējis pašvaldības policiju vai norādījis, ka kontrolierim ir tiesības pieaicināt policiju, kas ietvertu definīciju – valsts policija un pašvaldības policija (likuma “Par policiju” 1. pants). No minētā izriet, ka personu šo noteikumu izpratnē drīkst pārbaudīt tikai Valsts policijas darbinieks.