Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Saskaņā ar Meža likuma pirmās daļas trešo punktu likuma objekts ir mežā ietilpstošie pārplūstošie klajumi. Vai jūs varētu sniegt pilnīgāku skaidrojumu, kas ir šie pārplūstošie klajumi, cik lieli tie var būt, vai tiem ir noteikts minimālais/maksimālais dziļums? Otrs, kā vērtēt apstākli, ka šāds pārplūstošais klajums ir tiešā saskarē zivju dīķi, t.i., kā nošķirt šo robežu, kurā brīdī tas ir dīķis un kurā pārplūstošais klajums, lai gan VM reģistrā dīķim piegulošais meža zemes nogabals ir reģistrēts kā niedrājs (meža tips) – tas gan jau pasen kā neatbilst reālajam stāvoklim. Dīķis laika gaitā ir kļuvis lielāks un neatbilst zemes robežu plānā eksplikācijā norādītajam lielumam. Ja pašreiz šī zeme atrodas pilnīgi zem ūdens, tā aizvien vēl tiek uzlūkota kā meža zeme? Un, pats galvenais, vai tam ir kādas tiesiskas sekas – vai VMD var uzskatīt, ka notikusi meža zemes prettiesiska transformācija citā zemes lietošanas kategorijā? Konkrētajā gadījumā iespējamā strīdus platība ir 0,15–0,2 ha. Paldies par atbildi!
Atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumiem Nr. 384 “Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi” mežā ietilpstoši pārplūstoši klajumi ir platības, kurās, atkārtoti veidojoties paaugstinātam virsūdeņu līmenim, nav iespējama mežaudzes attīstība. Kā atsevišķs pārplūstošu klajumu veids ir izdalīts bebru applūdinājums – meža zeme, kura bebru darbības dēļ ir pārplūdusi un kurā nav iespējama mežaudzes attīstība. Pārplūstoša klajuma platība nav ierobežota.
Savukārt dīķis ir hidrotehniskā būve, kas izveidota normatīvajos aktos par būvniecību noteiktā kārtībā. Būtiskākā atšķirība starp dīķi un pārplūstošu klajumu ir tā, ka dīķis ir būve, kuru izveidojis cilvēks, bet pārplūstošs klajums ir radies dabisko procesu vai bebru darbības rezultātā.
Atbildīgā institūcija, kura izvērtē, vai ir notikusi prettiesiska atmežošana, ir Valsts meža dienests. Ja meža zemē appludinājums izveidots cilvēka darbības (būvniecības) rezultātā, neievērojot normatīvajos aktos par atmežošanu noteiktās prasības, pastāv iespēja, ka ir notikusi prettiesiska atmežošana.
Ja appludinājums veidojies dabisko procesu vai bebra darbības rezultātā, meža zemes lietošanas veidus Meža valsts reģistrā var aktualizēt Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 384 “Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi” noteiktā kārtībā – vai nu veicot meža inventarizāciju, vai aktualizējot Meža valsts reģistra datus.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
